Lagarda pagaidām nesaskata nekādas stagflācijas pazīmes
Tā kā karš Ukrainā sāk ietekmēt ekonomikas izaugsmi Eiropā un vēl vairāk paātrina inflāciju, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) saka, ka neredz stagflācijas pazīmes.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
Foto: IMAGO/Scanpix
"Pat sliktākajā scenārijā ar otrās kārtas ietekmi, ar gāzes un degvielas boikotu un ieilgušo karu mēs redzam 2.3% pieaugumu," pirmdien runā Parīzē sacīja Lagarda.
Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) pirmdien paziņoja, ka varētu būt nepieciešams lielāks procentu likmju paaugstinājums, nekā sākotnēji plānots, lai ierobežotu inflāciju.
Saskaņā ar februāra datiem inflācija pieauga līdz 5.8%, par 0.2 procentpunktiem pārsniedzot analītiķu prognozes. Kara dēļ martā tā varētu vēl vairāk palielināties.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.