Karšu norēķinu apjomi Latvijā turpina augt

Salīdzinot ar 2025. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, kopējais karšu darījumu skaits pieaudzis par 3%, bet darījumu apjoms audzis par 6%. Pieaugusi arī klientu aktivitāte – vidējais darījumu skaits ar vienu norēķinu karti palielinājies par 18%, sasniedzot 165 darījumus gadā, salīdzinot ar 140 darījumiem aizvadītajā gadā. Vienlaikus vidējā iztērētā summa uz vienu karti pieaugusi par 21% – no 2632 eiro līdz 3196 eiro. Arī vidējā pirkuma summa kļuvusi lielāka, pieaugot par 3% līdz 19,35 eiro.

2026. gada pirmajā pusgadā darījumu skaits ar maksājumu kartēm tirdzniecības vietās pieaudzis par 20%, pārsniedzot 91 miljonu transakciju, savukārt kopējais darījumu apjoms sasniedzis 1,5 miljardus eiro.

Lielāko daļu no šī apjoma tradicionāli veido tirdzniecības nozare- 73% no visiem fiziskās komercijas karšu norēķiniem, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš. Tai seko publiskais sektors un pakalpojumu nozare ar 9%, kā arī viesnīcu un restorānu segments ar 8% īpatsvaru. Detalizētāks sadalījums rāda, ka no kopējā apjoma 38% veido pārtikas iegāde, 11% ir degvielas pirkumi, bet 9% veido maksājumi kafejnīcās un restorānos.

Ģeogrāfiski fiziskās komercijas darījumi joprojām koncentrējas Rīgas reģionā. 2026. gada pirmajā pusgadā Rīga nodrošinājusi aptuveni pusi no visiem fiziskās komercijas karšu darījumiem valstī, pārsniedzot 46 miljonus transakciju, un šis īpatsvars saglabājies nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus turpina samazināties skaidras naudas izmantošana. Tirgotāju veikto skaidras naudas iemaksu skaits un apjoms 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos samazinājies par 17%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pretējā virzienā attīstās bezskaidras naudas norēķini – to skaits audzis par 4%, bet apjoms par 5%. Skaidras naudas norēķinu īpatsvars tirgotāju pusē sarucis līdz 9%, kamēr 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos tas vēl bija 11%. Tas nozīmē, ka uz katriem 100 eiro, ko tirgotāji saņem no klientiem, tikai aptuveni 9 eiro ir skaidrā naudā.

“Karšu norēķinu apjomiem turpinot pieaugt, būtiska ir ne tikai klientu vēlme maksāt bezskaidrā naudā, bet arī stabila maksājumu infrastruktūra. Swedbank dati rāda, ka bezskaidras naudas norēķini veido arvien lielāku daļu no tirgotāju ieņēmumiem, savukārt skaidras naudas īpatsvars tirgotāju pusē ir samazinājies līdz 9%. Tas apliecina, ka uzticama un pieejama maksājumu pieņemšanas vide kļūst par vienu no svarīgākajiem faktoriem uzņēmumu ikdienas darbībā un Swedbank maksājumu pieņemšanas risinājumi to pilnībā nodrošina,” norāda Valdis Vaišļa, Swedbank Naudas pārvaldības daļas vadītājs.

Lai gan karšu darījumu skaits internetā gada griezumā samazinājies par 2% un veido aptuveni 3 miljonus transakciju, kopējais darījumu apjoms pieaudzis par 16%, pārsniedzot 68 miljonus eiro. Tāpat par 18% pieaugusi vidējā darījuma summa, sasniedzot 22,43 eiro.

Turpina augt arī digitālo maku jeb Apple Pay un Google Pay popularitāte. 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos e-maku darījumu skaits pieaudzis par 14%, pārsniedzot 88 miljonus maksājumu, savukārt darījumu apjoms audzis par 19% un sasniedzis vairāk nekā 1,6 miljardus eiro. Vidējā pirkuma summa palielinājusies par 4%, sasniedzot 18,49 eiro.

No visiem e-maku maksājumiem 24% veikti e-komercijā, kur darījumu skaits pārsniedzis 21 miljonu. Šajā segmentā darījumu skaits gada laikā pieaudzis par 20%, apjoms par 21%, bet vidējā pirkuma summa palielinājusies līdz 32,57 eiro. Savukārt fiziskajā komercijā veikti 76% no visiem e-maku maksājumiem jeb gandrīz 67 miljoni darījumu. To skaits pieaudzis par 13%, apjoms par 18%, bet vidējā darījuma summa sasniegusi 14,05 eiro.

Būtiska tendence ir e-maku izmantošanas pieaugums tiešsaistes vidē. Lai gan fiziskā komercija joprojām veido lielāko daļu e-maku maksājumu, e-komercijas īpatsvars pakāpeniski palielinās, apliecinot, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas digitālos risinājumus arī pirkumiem internetā.