Latvijā zeltu pārdod par 52% biežāk, tomēr pircēju joprojām ir deviņas reizes vairāk

Turklāt cilvēki galvenokārt pārdod senāk iegādātu zeltu. 86% šogad Tavex atpirkto zelta stieņu un monētu bija iegādāti laikā no 2007. līdz 2023. gadam. Atkarībā no iegādes gada zelta cena kopš tā laika pieaugusi par aptuveni 125% līdz pat vairāk nekā 500%.

“Zelta monēta vai stienis, ko cilvēks iegādājās 2020. gadā par 1700 EUR šodien tiek uzpirkta par 3800 EUR. Iedzīvotāji izmanto augsto cenu, lai fiksētu peļņu, taču mēs neredzam masveida iziešanu no zelta. Gluži pretēji – investoru skaits zeltā šogad ir palielinājies par 5%. Tas liecina, ka Latvijas sabiedrība fizisko zeltu vairs neuztver kā īstermiņa spekulāciju, bet gan kā ilgtermiņa ieguldījumu,” norāda Tavex Dīlinga departamenta vadītājs Jānis Astičs.

Augstās cenas mudina realizēt arī dārgmetālu izstrādājumus. Zelta juvelierizstrādājumu, visbiežāk 585. proves, uzpirkšanas darījumu skaits šogad pieaudzis par 48%, bet uzpirktā sudraba izstrādājumu apjoms – par 162% jeb vairāk nekā 2,6 reizes.

Tavex novēro, ka mainās arī cilvēku izpratne par zelta vietu investīciju portfelī. Arvien biežāk zelts tiek uztverts kā sava veida finanšu apdrošināšana – aktīvs, kas var palīdzēt pasargāt daļu uzkrājumu brīžos, kad akciju vai citu ieguldījumu vērtība strauji krītas.

Līdzīgi domā arī centrālās bankas. Pasaules Zelta padomes šī gada aptaujā 90% centrālo banku kā vienu no būtiskiem iemesliem zelta turēšanai minējušas tā sniegumu krīzes periodos, bet 83% – spēju dažādot ieguldījumus.

Šis jautājums ir īpaši aktuāls pašlaik, kad zelta cena pietuvojusies 4400 ASV dolāriem par Trojas unci, bet pasaules ekonomikā vienlaikus saglabājas inflācijas un ģeopolitiskie riski.

“Ja zelts tiek uztverts kā finanšu apdrošināšana, augsta cena pati par sevi nav iemesls no tā atteikties. Vieni šobrīd realizē pirms daudziem gadiem zeltā veidotus uzkrājumus, bet citi savu portfeli ar zeltu turpina papildināt,” skaidro Astičs.