Finanšu iestādes aicina īpaši piesardzīgi izturēties pret bankas un autentifikācijas datu ievadīšanu

Bankas aicina pievērst uzmanību savai digitālajai drošībai – regulāri mainīt paroles un neizmantot vienu un to pašu paroli vairākos pakalpojumos, aktivizēt daudzfaktoru autentifikācijas, regulāri atjaunināt ierīču operētājsistēmas un lietotnes, kā arī internetbankā un mobilajā lietotnē noteikt saviem ikdienas paradumiem atbilstošus maksājumu limitus un aktivizēt paziņojumus par maksājumiem un citiem darījumiem.

Jaunākie krāpšanas dati apliecina, ka modrība joprojām ir kritiski svarīga. Šī gada jūlijā Latvijas finanšu iestādes novērsušas 1341 krāpšanas mēģinājumu vairāk nekā 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt krāpniekiem izdevies īstenot 527 krāpšanas gadījumus, kuros iedzīvotāji zaudējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro, liecina FNA apkopotie biedru un asociēto biedru dati. Jūlijā finanšu iestādēm izdevies novērst aptuveni 72% no visiem konstatētajiem krāpšanas gadījumiem.

Lielākos zaudējumus jūlijā joprojām radījusi telefonkrāpšana. Mēneša laikā īstenoti 226 telefonkrāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem izkrāpts 612 891 eiro. Vienlaikus finanšu iestādes novērsušas 252 telefonkrāpšanas mēģinājumus 646 758 eiro apmērā. Investīciju krāpšanā jūlijā īstenoti 166 gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudējuši 307 221 eiro. Finanšu iestādēm izdevies novērst ievērojami vairāk – 771 investīciju krāpšanas mēģinājumu 478 858 eiro apmērā. Savukārt cita veida krāpšanās īstenoti 135 gadījumi par kopumā 97 094 eiro, bet novērsti 318 mēģinājumi 287 498 eiro apmērā.

Kopš gada sākuma finanšu iestādes novērsušas 12 301 krāpšanas mēģinājumu, nosargājot 12,4 miljonu eiro klientu naudas. Lai gan novērsto krāpšanas mēģinājumu skaits bijis gandrīz četras reizes lielāks par 3356 īstenotajiem gadījumiem, klientiem izkrāpti vairāk nekā 8,8 miljoni eiro.

Iedzīvotājiem nopietni jāizturas pret nacionālās kiberdrošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV paziņojumiem un brīdinājumiem. Kā uzsver Mārcis Pelcis, FNA Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “ Pēc šāda mēroga datu noplūdes no CSDD vairumam Latvijas iedzīvotāju jārēķinās, ka krāpnieku rīcībā var būt patiesa informācija, ko viņi izmantos, lai radītu uzticību un panāktu sev vēlamu rīcību. Tas, ka zvanītājs zina jūsu vārdu, personas kodu, automašīnas numuru vai pat kāda agrāka maksājuma detaļas, nenozīmē, ka viņam var uzticēties. Īpaši piesardzīgi jāizturas pret jebkuru aicinājumu ievadīt bankas vai autentifikācijas datus, apstiprināt Smart-ID vai eParaksts mobile pieprasījumu vai veikt maksājumu. Ja šādu darbību neesat uzsācis pats, neko neapstipriniet. Pārtrauciet saziņu un sazinieties ar banku vai iestādi pa tās oficiālajiem kanāliem. Vienlaikus vēlos atgādināt, ka banka vai valsts iestāde nekad nelūgs telefoniski vai atsūtītā saitē izpaust internetbankas paroles, PIN kodus vai citus autentifikācijas datus.”

Pārrunājiet krāpšanas riskus arī ģimenē, īpaši ar bērniem un senioriem. Krāpnieki var izmantot publiski pieejamu vai nopludinātu informāciju, lai uzdotos par ģimenes locekli un, radot šķietamu ārkārtas situāciju, lūgtu steidzami pārskaitīt naudu. Ģimenē ieteicams iepriekš vienoties par drošības paroli vai frāzi, kas jānosauc šādā situācijā. Ja persona to nevar nosaukt, saziņa jāpārtrauc un ar tuvinieku jāsazinās pašam, izmantojot iepriekš zināmu tālruņa numuru vai citu uzticamu saziņas kanālu.