Mājokļu pieejamība šogad sarūk

Ja vien neredzēsim jaunu šoku eirozonas inflācijai, būtisku tālāku likmju kāpumu negaidām. Turpmākais mājokļu pieejamības ceļš būs atkarīgs no algu un dzīvokļa cenu izaugsmes tempu sāncensības.

2026. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 74 m 2, bet Viļņā – 59 m 2 lielu dzīvokli. Rīgā mājokļu pieejamība kā ierasts bija ievērojami augstāka. Vidējā Rīgas mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 108 m 2 lielu dzīvokli. Tas nozīmē, ka salīdzinot ar pagājušo gadu, vidējā mājokļu pieejamība samazinājusies. Sektoru griezumā redzams arī sērijveida projektu dzīvokļu pieejamības kritums. Turpretim pirmreizējā tirgū mājsaimniecības varēja atļauties par pāris kvadrātmetriem vairāk nekā gadu iepriekš.

Par spīti ievērojamajam pasliktinājumam iedzīvotāju noskaņojumā otrajā ceturksnī (un straujajam uzlabojumam jūlijā), iedzīvotāju pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem šogad nav īpaši mainījies un saglabājies augstos apmēros.

Aktivitāte dzīvokļu tirgū bija mazliet labāka nekā gada iesākumā un būtiski virs ilgtermiņa vidējā, tomēr iepaliekot augstajam aktivitātes līmenim, ko varējām redzēt 2025. gadā. Novērotais kritums pirmreizējā tirgū visdrīzāk būs neilgs – atlikušajā gada daļā gaidāma dažādu projektu nonākšana tirgū un jauno rezervāciju skaits ir augsts. Strauji augošās sērijveida dzīvokļu cenas visdrīzāk ir viens no iespējamajiem iemesliem aktivitātes samazinājumam Rīgas lielākajā dzīvokļu segmentā.

Sērijveida dzīvokļu cenas otrajā ceturksnī kāpa par vairāk nekā 8% pret pagājušo gadu. Tas, līdz ar lēnām augošu pārējā (un dārgākā) otrreizējā tirgus īpatsvaru, ļāva tirgus vidējai cenai pakāpties par 7,4%. Cena pirmreizējā tirgū pēdējos divus gadus ir bijusi samērā stabila – otrajā ceturksnī jauno dzīvokļu cenās redzams pavisam neliels kritums, kas ļāva segmenta pieejamībai noturēties virs pērnā gada līmeņa.

Kopš kara sākuma Tuvajos Austrumos drīz apritēs pusgads un neskaidrības nav kļuvis īpaši mazāk. Tomēr pasaules ekonomikas un energoresursu tirgi izrādījušies noturīgāki nekā sākotnēji domāts. Signalizējot par savu gatavību neļaut inflācijai iesakņoties, ECB jūnijā pārtrauca savu gadu ilgušo “miera periodu”, paceļot savas procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Rudenī Swedbank ekonomisti gaida vēl vienu ECB likmju kāpumu par 0,25 procentpunktiem. Ja vien neredzēsim kādu jaunu pārsteigumu, kurš varētu ietekmēt inflācijas turpmākās gaitas eirozonā, septembra likmju kāpumam būtu arī jābūt pēdējam ECB likmju paaugstinājumam šajā ciklā. Turpmākajos ceturkšņos salīdzinoši lielāka ietekme uz mājokļu pieejamību būs algu un dzīvokļu cenu savstarpējai mijiedarbībai.