Finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus

“Jau martā redzējām nelielu inflācijas pieaugumu eirozonā, taču tas pagaidām nav būtisks, un inflācija joprojām ir tuvu Eiropas Centrālās bankas 2% mērķim. Tomēr tieši nākamie mēneši parādīs, cik strauji inflācija varētu pieaugt turpmāk,” norāda ekonomists Jona Vidgrēns.

Tuvo Austrumu konflikta ietekmi spilgtāk varēs novērot valstīs, kur enerģijas izmaksām ir lielāks īpatsvars patēriņa cenās, tostarp Baltijas valstīs. Pašreizējās prognozes liecina, ka inflācija Latvijā saglabāsies ap 4% līmenī un nesamazināsies tik strauji kā iepriekš tika gaidīts. Tajā pašā laikā ekonomists uzsver, ka inflācijas kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs, un nākamgad inflācija varētu atkal stabilizēties.

Finanšu tirgi šobrīd prognozē 2–3 bāzes procentu likmju paaugstinājumus eirozonā šogad, tomēr J. Vidgrēns uzskata, ka reālistiskāks scenārijs ir vismaz viens kāpums, iespējams – līdz diviem. Vienlaikus nenoteiktība procentu likmju attīstībā ir augsta, un, ja ģeopolitiskā situācija strauji stabilizēsies, ECB varētu rīkoties piesardzīgāk vai pat atlikt turpmākus kāpumus. Tāpat pastāv iespēja, ka tirgus likmes nākotnē samazināsies.

“Tuvo Austrumu konflikts šobrīd dara uzņēmējus bažīgus. Augstās naftas cenas ietekmē ļoti plašu nozaru loku, un īpaši energoietilpīgās nozarēs to ilgstoša saglabāšana šajos līmeņos var būt ļoti būtiska. Vienlaikus no makroekonomikas skatupunkta uzņēmējdarbību vēl būtiskāk ietekmē Eiropas Centrālās bankas procentu likmju politika, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, investīciju lēmumus un izaugsmes tempu. Tomēr mēs šobrīd neredzam, ka tas mazinātu uzņēmēju vēlmi attīstīties – mūsdienās uzņēmējdarbība notiek pastāvīgas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, un uzņēmēji arvien vairāk pielāgojas šai realitātei, turpinot īstenot savus izaugsmes plānus,” norāda OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, globālā ekonomika šogad varētu augt par aptuveni 2,8%, kas ir tuvu ilgtermiņa vidējam rādītājam. Konflikta ietekme ir būtiska, taču šobrīd joprojām uzskatāma par pārvaldāmu. Tomēr ekonomists uzsver jau iepriekš minēto: jo ilgāk saglabāsies konflikts, jo lielāka būs tā ietekme uz inflāciju un ekonomikas izaugsmi.

Naftas cenu prognozes liecina, ka, stabilizējoties situācijai, tās varētu pakāpeniski samazināties jau vasaras mēnešos. “Mūsu bāzes scenārijs paredz, ka naftas cena pakāpeniski samazināsies un līdz vasaras beigām varētu atgriezties ap 70 dolāriem par barelu. Tomēr nenoteiktība joprojām ir augsta – ātrs konflikta risinājums šobrīd šķiet maz ticams, lai gan pilnībā to izslēgt nevar,” norāda J.Vidgrēns.

Runājot par pozitīvo Latvijas ekonomikā, J.Vidgrēns izceļ, ka prognozētā Zviedrijas ekonomikas atkopšanās var veicināt pieprasījumu pēc Latvijas eksporta precēm un pakalpojumiem.