Investīcijas mākslīgajā intelektā: pēc pieciem gadiem mēs teiksim, ka novērtējām MI pārāk zemu

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no Lieliskā septiņnieka (Apple, Microsoft, Alphabet, Amazon, NVIDIA, Meta Platforms, Tesla; un ne tikai tā) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir uz palikšanu, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Skeptiskāks ir Signet Bankas ieguldījumu eksperts Voldemārs Strupka, kurš norāda, ka ir vērts atcerēties arī par Dževona paradoksu. Proti, jo efektīvāk mēs izmantojam kādu resursu (t.i., mazāk resursa uz vienu darba vienību), jo lielāks var kļūt tā kopējais patēriņš. Tam ir gan ieguvumi, gan riski. Viens no potenciālajiem īstermiņa riskiem ekonomikai ir darbavietu sarukums balto apkaklīšu segmentā, jo MI daudzus darbus dara efektīvāk. Tieši šī grupa, īpaši ASV, veido būtisku patērētāju slāni, ja ņem vērā, ka aptuveni 65% no ASV IKP veido mājsaimniecību patēriņš. Tam seko efektivitātes kari– uzņēmumi vēl vairāk iegulda MI, lai saglabātu peļņas maržu, savukārt tas var veicināt bezdarba pieaugumu šajā sektorā, utt. Viņaprāt, tas nozīmē, ka ir jāiegulda, it īpaši uzņēmumos, kuri mazāk cietīs no MI efektivitātes.

Ja šos novērojumus pārvērš praktiskos lēmumos, var noformulēt vairākus noteikumus.

Pirmkārt, investējot MI, tāpat kā jebkur citur, ir svarīgi nelikt visu uz vienu kārti. Pat tad, ja MI tiešām mainīs pasauli, tas nebūt nenozīmē, ka katrs uzņēmums ar norādi AI kļūs par uzvarētāju. Saprātīgāka pieeja ir risku diversifikācija. Izvēlieties ETF fondus, kuri fokusējas uz MI, nevis atsevišķus uzņēmumus, un pat šādā gadījumā neieguldiet tikai tajos – daļu ieguldījumu vēlams novirzīt citām nišām. Šāds risinājums ir īpaši ērts iesācējiem, jo to pārvalda profesionāļi, tātad pašam investoram nav jānodarbojas ar analītiku.

Ieguldījumus MI uzņēmumos var kombinēt ar valsts obligāciju iegādi, tās tiek uzskatītas par pietiekami stabilu un konservatīvu risinājumu. Kaut arī tās nepelna daudz, toties labi pilda kapitāla saglabāšanas un riska diversifikācijas funkciju. Turklāt, ja investējat ES valstu obligācijās, tās netiek apliktas ar nodokli.

V. Strupka piebilst, ka vieglāk ir pateikt, kur neieguldīt. Ja MI spēs atrast visizdevīgāko veidu, kā un kur nopirkt, piegādāt, izmantot, uzturēt un remontēt mājas robotu trīs reizes lētāk nekā to dara Amazon vai Alibaba, tad kādēļ tajos ieguldīt?

Līdzīgi kā tas notika dotcom laikos, arī nosacītais Maģiskais septītnieks, visticamāk, pārtaps par Lielo trijniek u vai ko līdzīgu. “Favorīti starp lielajiem (vai precīzāk - drošāka likme), manuprāt, būtu Microsoft, Alphabet un Meta Platforms. Taču, protams, parādīsies jaunas zvaigznes,” piebilst eksperts.

Otrkārt, jāskatās ne tikai uz MI izstrādātājiem, bet arī uz tiem, kuri apkalpo šo nozari. Visi trīs eksperti faktiski ir vienisprātis: būs ne tikai gudro algoritmu veidotāji, bet arī tie, kuri nodrošina tiem elektrību, dzesēšanu, skaitļošanas jaudas un praktisku izmantošanu.

Piemēram, parasti visgarlaicīgākie uzņēmumi bez izteiktām svārstībām (volatilitātes) bijuši enerģētikas uzņēmumi. Tagad tiek būvēti neskaitāmi datu centri, un enerģijas vienkārši sāk trūkt. Cenas būtiski palielināsies arī tiem uzņēmumiem, kuri, izmantojot MI, izstrādā pielāgotus risinājumus biznesam, risina reālas problēmas un veicina biznesa ienesīgumu, kā to ar savu piemēru apliecina Storent. Infrastruktūra, enerģētika, mikroshēmas – viss, kas apkalpo MI nozari, piedzīvos izaugsmi, lai gan tā būs stabila, nevis eksplozīva ienākumu palielināšanās.

Treškārt, uzņēmums jāvērtē pēc vecajiem, labajiem principiem: vai tam ir reāls un pieprasīts produkts, vai ir klienti, vai aug ieņēmumi, cik lieli ir parādi un vai komanda spēj izpildīt solīto.

Tātad investīcijas MI – tā nav tikai ažiotāža. Tomēr nav vērts akli ticēt, ka viss, kas saistīts ar mākslīgo intelektu, automātiski nesīs peļņu. Reālistisks secinājums ir šāds: MI ir ilgtermiņa tendence ar ļoti reālu ekonomisko bāzi. Tomēr nozarē jau šodien strādā gan nākotnes līderi, gan zaudētāji.

Ja cenšamies saprast, kuras nozares tuvākajos gados visvairāk iegūs no MI, loģiskāk ir raudzīties nevis skaļākā trokšņa virzienā, bet gan tur, kur tehnoloģija jau patlaban risina praktiskus uzdevumus. Viena no lielākajām ieguvējām, visticamāk, būs medicīna: mākslīgais intelekts ir īpaši spēcīgs jomās, kur ātri jāanalizē milzīgi datu masīvi, jāpamana likumsakarības un jāpalīdz speciālistiem pieņemt precīzākus lēmumus. Liels potenciāls ir arī enerģētikai, piemēram, patēriņa optimizēšanā un precīzākā slodžu vadībā, izmantojot MI sensorus. Turklāt datu centru darbībai ir ļoti nepieciešama enerģija.

Arī finanšu nozare izskatās perspektīva, kaut arī šajā gadījumā ir pāragri runāt par pilnīgu cilvēku aizstāšanu. Masks izstrādā humanoīdus robotus, kas varētu būt ļoti noderīgi, piemēram, būvniecībā.

Īpaši jāpiemin izglītība, par kuru vērtējumi ir ļoti atšķirīgi. No vienas puses, ir risks, ka cilvēki mazāk domās patstāvīgi, no otras – MI spēj kļūt par personīgo mentoru, kurš saprotami, vienkārši un individuāli izskaidro sarežģītas lietas. Tieši tas mācīšanos var padarīt daudz pieejamāku, kaut arī joprojām aktuāla problēma ir kļūdas, nedisciplinēta lietošana un pārmērīga paļaušanās uz priekšā pateiktām atbildēm.

Veicot investīcijas, šīm nozarēm ir vērts pievērst īpašu uzmanību.

Eksperti uzsver, ka pēc pieciem gadiem kļūs skaidrs, vai mēs mākslīgo intelektu esam pārvērtējuši vai, tieši otrādi, neesam novērtējuši tā mērogu. Patlaban situācija ir paradoksāla: neskatoties uz lielo troksni ap šo tehnoloģiju, liela daļa cilvēku ikdienas darbos ar to nav pat saskārušies. Faktiski MI ir izmantojuši tikai 16% pasaules iedzīvotāju. Vēsturē jau ir bijuši piemēri, kas atklāj, cik grūti ir prognozēt tehnoloģiskā izrāviena sekas – vēl pirms 30 gadiem tikai retais saprata, kādas izmaiņas var radīt internets. Visticamāk, ar MI būs līdzīgi: tas būs ikdienas rīks un ne tāds, kā mēs to iztēlojamies šodien. Tāpat kā savulaik Photoshop nepadarīja visus par dizaineriem, arī mākslīgais intelekts neaizstās cilvēkus pilnībā. Tas gan mainīs daudzas nozares un ikdienas darbus.

Tādēļ labākā atbilde uz jautājumu “Vai ir vērts investēt MI?” ir šāda: jā, ir vērts. Tas gan ir jādara saglabājot vēsu prātu, diversificējot ieguldījumus un izprotot robežu, kur beidzas skaists stāsts un sākas bizness.

Plašāk par investīcijām MI un citās tēmās SEB bankas, Storent Europe un Signet Bankas nozares eksperti stāstīs un diskutēs Investoru Festivālā, kas norisināsies 6. jūnijā Rīgā, VEF Kvartālā. Pasākumā būs trīs skatuves – Galvenā, Tehnoloģiju un Jauno investoru skatuve. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību, Investoru Klubs un SEB banka piedāvā Jauno investoru skatuvi, kur bezmaksas jaunajiem investoriem ir iespēja vienuviet satikt nozares ekspertus, dzirdēt iedvesmas stāstus un saprast, kā pārliecinoši spert pirmos soļus investīciju pasaulē. Plašāka informācija par dalībniekiem un biļešu rezervācija pieejama hipersaitē www.investorufestivals.lv