Vai mājokļu kreditēšanas bums turpināsies? Eksperti prognozē cenu kāpumu 5%

“Dzīvokļus sērijveida ēkās iedzīvotāji joprojām izvēlas pieejamās cenas un plašā piedāvājuma dēļ, taču pieaug arī prasības pēc energoefektivitātes un kvalitātes. Līdz ar jauno projektu piedāvājuma pieaugumu pieprasījums tajos pakāpeniski tuvojas sērijveida mājokļiem, lai gan gala izvēlē bieži izšķiroši ir finansiālie apsvērumi. Kopumā mājokļu tirgus Latvijā ir sabalansēts, mājokļu cenu un algu attiecība liecina, ka mājokļi pie mums ir pieejamāki nekā citviet reģionā, atsevišķos segmentos cenu atšķirība Baltijā ir pat divkārša un šogad prognozējam mājokļu cenu kāpumu 5 % robežās,” norāda Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Latvijā biežāk aizņemas ģimenes un 60 % kredītu tiek izsniegti ar līdzaizņēmēju, vidējā aizdevuma summa sasniedz 140 000 eiro un mājsaimniecības vidējie ienākumi ir ap 3800 eiro mēnesī. Savukārt, ja mājokļa kredītu ņem viena persona, tipiskākais pircējs ir 36 gadus vecs speciālists ar vidējiem ienākumiem ap 2500 eiro mēnesī, kurš aizņemas aptuveni 93 000 eiro uz 23 gadiem. Pirmā iemaksa turpina būt viens no būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādē un 45 % gadījumu tiek izmantota valsts atbalsta programma pirmajai iemaksai.

Lielākā daļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pašlaik dzīvo īrētā īpašumā, labprāt iegādātos mājokli, ja ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs mājokļa īres maksai. Luminor bankas veiktajā iedzīvotāju pētījumā noskaidrots, ka 16 % Latvijas iedzīvotāju savu mājokli īrē. Lielākā daļa šo iedzīvotāju jeb 83 % norāda, ka būtu gatavi iegādāties savu mājokli, ja ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai.

Latvijas hipotekāro kredītu portfelis 2025. gada nogalē bija 5.5 miljardu eiro, tas ir zemākais starp Baltijas valstīm, kur mājokļu kreditēšanas tirgus ir vismaz 2.5 reizes lielāks – Igaunijā nedaudz virs 13 miljardu eiro, bet Lietuvā virs 15 miljardi eiro, liecina Latvijas bankas dati.

“Šobrīd ekonomiskā vide mājokļa iegādes izvērtēšanai ir salīdzinoši labvēlīga – algas turpina augt, iedzīvotāju noskaņojums pakāpeniski uzlabojas un tirgū palielinās jauno projektu piedāvājums. Tas kopumā palīdz uzturēt interesi par mājokļa iegādi un atbalsta arī kreditēšanas aktivitāti. Novērojām, ka pērn līdz ar Euribor likmju samazināšanos un nostabilizēšanos 2 % robežās, kreditēšana aktivizējās. Šobrīd saglabājas nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas un ģeopolitikas attīstību, kas var īslaicīgi likt izjust piesardzību. Vienlaikus mājsaimniecību kreditēšanas loma Latvijas ekonomikā joprojām ir ļoti zema salīdzinājumā ar Eiropu, tāpēc kreditēšanas potenciāls Latvijā joprojām ir augsts,” saka Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists.

Lai gan lielākā daļa mājokļu kredītu Latvijā joprojām tiek izsniegta īpašumu iegādei Rīgā, kur notiek 56 % no visiem darījumiem, arvien skaidrāk iezīmējas tendence iedzīvotājiem pārcelties uz Pierīgu, kur ar bankas finansējumu iegādāti 23 % mājokļu, liecina Luminor dati. Īpaši pieprasītas ir tādas vietas kā Mārupe, Ropaži un Ķekava, kamēr aktivitāte Rīgas centrā saglabājas mērena. Savukārt reģionos izsniegts nedaudz vairāk nekā katrs piektais mājokļa kre dīts, un lielākā interese par īpašumiem vērojama Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Siguldā un Jūrmalā.