Skaidras naudas norēķini turpina samazināties

Karšu maksājumi e‑ komercijā pieauga par 46% (salīdzinot ar 2024. gadu), pārsniedzot 7 miljonus eiro. Kopējie e‑ komercijas apjomi palielinājās par 26% un sasniedza vairāk nekā 133 miljonus eiro. E‑ makus pirkumos internetā izmantoja jau 23% gadījumu – to apjoms pārsniedza 30 miljonus eiro. E‑ maksājumu skaits gada laikā pieauga par 18%, un vidējā pirkuma summa palielinājās no 28,47 līdz 32,25 eiro.

Arī fiziskās tirdzniecības vietās norēķinu karšu darījumu īpatsvars pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, audzis gandrīz par piektdaļu (16%). No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Līdzās karšu maksājumiem ar kartes plastiku, šodien aizvien biežāk ir pamanāmi arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. E-maku īpatsvars apjomos no visiem bezskaidras naudas darījumiem fiziskajā komercijā sasniedzis jau 77% (102 miljonus eiro) un to lietošanas pieauguma temps, salīdzinot ar 2024. gadu, maksājumu skaita ziņā audzis par 18%, savukārt apjomos - par 23%.

Savukārt salīdzinot karšu darījumu un skaidrās naudas apriti pie tirgotājiem, redzams, ka skaidras naudas iemaksu īpatsvars no tirgotāja puses pērn bija 11% no visu darījumu kopējā apjoma, turpinot sarukt no 12% 2024. gadā. Fiziskās komercijas darījumu īpatsvars tradicionāli koncentrējas Rīgas reģionā un 2025. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, audzis par trešdaļu (28%), veidojot pusi (nedaudz virs 45 miljoniem) no visa kopējā darījumu skaita iepriekšējā gadā.

“Ērtība un drošība, kā arī tehnoloģiju attīstība noteikusi to, ka pēdējo desmit gadu laikā skaidras naudas norēķini ikdienā vairs nav pirmā izvēle. Turklāt cilvēku paradumi un ikdiena lielā mērā ietekmējusi to, ka karšu maksājumus aizvien biežāk aizvieto maksājumi ar digitālajām ierīcēm. Ja līdzi ir telefons vai viedpulkstenis, nav vajadzīgs ne maks, ne karte. Arī šogad redzēsim stabilu šīs tendences nostiprināšanos Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumos un tirgotāju infrastruktūrā – gan tiešsaistes, gan fiziskās tirdzniecības vietās,” stāsta Valdis Vaišļa, Swedbank Naudas pārvaldības daļas vadītājs.

Interesanti, ka brīdis, kurā e-maku veikto norēķinu apjoms pārsniedza karšu darījumu apjomu, tika sasniegts jau 2023. gadā. No šī brīža e-maku maksājumu īpatsvars turpinājis augt, un šobrīd kopumā sadalās proporcijā 38% karšu norēķiniem un 64% e-makiem. Pēc Latvijas Bankas datiem, pērn vidēji dienā veikti 2.6 miljoni elektronisko maksājumu 3.3 miljardu eiro apjomā.60 % no visiem maksājumiem tika veikti ar kartēm, bet 36 % bija klientu pārskaitījumi.

Negatīva tendence, kas saistīta ar maksājumiem digitālā vidē, ir tiešsaistes krāpniecība. Tā pērn veikti 35 tūkstoši krāpniecisko maksājumu 10,5 miljonu eiro apmērā. Krāpniecisko maksājumu skaits audzis līdz ar e-komercijas maksājumu pieaugumu – pagājušajā gadā par 9 %, tomēr labā ziņa – par 12 % samazinājies to apjoms. Pērn katru dienu īstenoti vidēji 19 krāpnieciski pārskaitījumi un 77 krāpnieciski karšu maksājumi.

Lai gan līdz ar e‑ komercijas maksājumu pieaugumu aug arī krāpniecisko darījumu skaits, digitālo norēķinu vide kopumā kļūst drošāka. Lai stiprinātu maksājumu drošību, kopš pagājušā gada Eirozonā pārskaitījumiem ir ieviesta maksājuma saņēmēja pārbaude (Verification of Payee), savukārt e-komercijas karšu maksājumiem Eiropas Savienībā obligāti tiek izmantots 3D Secure apstiprinājums ar internetbankas autentifikāciju. Šie risinājumi būtiski samazina krāpniecības riskus un veicina drošāku digitālo maksājumu vidi.