Vai sievietes Latvijā mērķtiecīgāk un apdomīgāk plāno savas finanses?

Viena no atšķirībām vērojama uzkrājumu veidošanā – 26 % sieviešu kā galveno finanšu mērķi šim gadam izvirzījušas drošības spilvena izveidi, kamēr vīriešu vidū to norāda 21 %. Tāpat sievietes biežāk apņēmušās palielināt ienākumus – 31 % plāno nopelnīt vairāk, piemēram, meklējot papildu darbu vai mainot amatu (vīrieši – 28 %). Tāpat sievietes vairāk nekā vīrieši ir gatavas samazināt ikdienas tēriņus, liekot lielāku uzsvaru uz ilgtermiņa finanšu drošību.

Arī Luminor bankas dati iezīmē to, ka krājkontus un arī termiņnoguldījumus vairāk izmanto sievietes, salīdzinot ar vīriešiem – attiecīgi tie ir 53 % pret 47 % lietotāju.

“Arī nelielu, skaidri definētu finanšu mērķu izvirzīšana var būt nozīmīgs solis ceļā uz pārdomātāku personīgo finanšu pārvaldību – tā palīdz veidot uzkrājumus un mazina finansiālo spriedzi ilgtermiņā. Skaidri mērķi ļauj apzināt prioritātes, strukturēt ikdienas tēriņus un pieņemt izsvērtākus lēmumus par ienākumu sadali. Lai stiprinātu savu finansiālo situāciju, ieteicams sākt ar pārskatāmu budžeta plānu, rūpīgi izvērtējot visas izdevumu pozīcijas. Pieaugot ienākumiem, vēlams daļu no tiem novirzīt uzkrājumiem, mēģinot nepalielināt patēriņu. Pat nelielas summas, piemēram, 10 eiro mēnesī vai 10 % no ienākumiem – ar laiku var kļūt par stabilu finanšu drošības spilvenu. Savukārt ilgtermiņa stabilitāti iespējams stiprināt arī ar mērķtiecīgiem ilgtermiņa ieguldījumiem, un tas attiecas kā uz vīriešiem, tā uz sievietēm,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.

Sievietes ne tikai domā par uzkrājumiem, bet arī aktīvāk nekā vīrieši rūpējas par savu finanšu drošību. Teju puse pievērš īpašu uzmanību iespējamiem krāpniecības riskiem, biežāk nekā vīrieši pārbaudot saņemtās ziņas un saites, tostarp e-pastus, īsziņas un zvanus, kā arī izglītojoties par krāpniecības veidiem un drošības riskiem.

“Mūsdienu dinamiskajā pasaulē finanšu pratība nozīmē ne tikai prasmi pelnīt un uzkrāt, bet arī spēju pasargāt jau esošos naudas līdzekļus. Tā kā ar krāpniecības risku dažādās formās var saskarties ikviens, tad izkrāpta nauda nozīmē nevis tikai īslaicīgu zaudējumu, bet tā ir arī nenopelnīta atdeve, neatlikts uzkrājums vai nerealizēts ieguldījums nākotnē. Tāpēc svarīgi veidot ieradumu kritiski izvērtēt jebkuru negaidītu finanšu piedāvājumu vai steidzamu aicinājumu rīkoties. Apdomīga lēmumu pieņemšana, spēja atpazīt riskus un regulāra savu finanšu pārskatīšana stiprina ilgtermiņa finansiālo drošību,” uzsver J. Ziniča.

Ilgtermiņa domāšana spilgti izpaužas arī mājokļa un dzīves kvalitātes plānos. Teju trešdaļa sieviešu, iegādājoties pirmo mājokli, izvēlas krāt ilgāk, lai uzreiz iegādātos lielāku īpašumu, kas atbilst ilgtermiņa vajadzībām, kamēr vīriešu vidū šādu stratēģiju atbalsta 28 %. Sievietes aktīvāk nekā vīrieši plāno nelielas izmaiņas savā dzīvesvietā, piemēram, kosmētisko remontu vai mēbeļu nomaiņu. Tāpat sievietes biežāk paredz līdzekļus izglītībai, medicīnas izdevumiem un atpūtai, kas liecina par sabalansētu pieeju – drošības un stabilitātes nodrošināšanu apvienojot ar ieguldījumiem dzīves kvalitātē.