Algas aug, bet aploksnes nepazūd – kāpēc labklājība nav mazinājusi ēnu ekonomiku?

Eksperts skaidro, ka ēnu ekonomika var izpausties gan kā pilnībā nereģistrēta nodarbinātība, kad visa darba alga tiek saņemta neoficiāli, gan kā daļēji nedeklarēts atalgojums, kad oficiāli tiek izmaksāta tikai daļa algas. Kārlis Purgailis pieļauj, ka nozarēs, kur oficiālais atalgojums ir būtiski zemāks par vidējo algu Latvijā, daļu šīs starpības varētu veidot nedeklarēti ienākumi.

Latvijas iedzīvotāju labklājība pēdējā desmitgadē ir augusi, taču ēnu ekonomikas īpatsvarā būtisks kritums nav noticis. Pirms desmit gadiem tā veidoja 21,3 % no IKP, savukārt 2025. gadā – 21,8 %. Tas liecina, ka ienākumu pieaugums vien nav bijis pietiekams, lai būtiski mazinātu motivāciju darboties ēnu ekonomikā.

“Pieaugot labklājībai, ieguvumiem no oficiāliem ienākumiem vajadzētu kļūt arvien nozīmīgākiem. Nedeklarēti ienākumi ievērojami samazina sociālās garantijas un nākotnes pensiju, ierobežo iespējas saņemt mājokļa kredītu vai līzingu. Tomēr redzam, ka ar šiem faktoriem vien nav pieticis, lai būtiski mazinātu aplokšņu algu izplatību,” norāda Kārlis Purgailis.

Viņaprāt, viens no faktoriem, kas joprojām uztur motivāciju daļu atalgojuma izmaksāt neoficiāli, ir darbaspēka nodokļu slogs. Īpaši izteikts šis risks ir nozarēs ar augstu cenu konkurenci, piemēram, būvniecībā, kur zemākas darbaspēka izmaksas uzņēmumam var radīt būtiskas konkurences priekšrocības.

“Latvijā IIN pamatlikme ir 25,5 %, kam klāt nāk vēl sociālo iemaksu summa. Jo lielāka ir starpība starp darba devēja izmaksām un summu, ko darbinieks saņem ‘uz rokas’, jo spēcīgāks var būt ekonomiskais stimuls daļu atalgojuma izmaksāt neoficiāli,” skaidro K. Purgailis.

Latvijā jau ir ieviesti vairāki risinājumi, kas atsevišķās nozarēs palīdzējuši mazināt aplokšņu algu problēmu. Elektroniskā darba laika uzskaite (EDLUS) ir ļāvusi ievērojami samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības nozarē. Aplokšņu algu ierobežošanu veicina arī prasība noteiktos gadījumos veikt minimālās obligātās sociālās iemaksas, kas samazina iespējas deklarēt ļoti zemus darba ņēmēju ienākumus. Ilgtermiņā vēl efektīvāku ēnu ekonomikas ierobežošanu varētu veicināt plašāka digitalizācija un skaidrās naudas aprites samazināšana, jo neoficiālus maksājumus veikt elektroniski ir ievērojami sarežģītāk.

Tomēr Kārlis Purgailis uzsver, ka ilgtspējīgākais risinājums problēmas novēršanai būtu izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē. “Latvijas pamata IIN likme ir augstākā Baltijas valstīs. Samazinot šo likmi, gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem būtu izdevīgāk algu deklarēt pilnā apmērā, tādējādi mazinot stimulus izmantot aplokšņu algu maksājumus,” norāda K. Purgailis.