Ekonomikas perspektīvas uzlabojas augstas nenoteiktības apstākļos

Latvijas ekonomika saglabā noturību augstas ārējās nenoteiktības apstākļos, un izaugsme tuvākajos gados, visticamāk, būs ap 2%. Šogad ekonomika pieaugs par 2,3%, bet nākamgad par 2%, un galvenie izaugsmes virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Ekonomikas potenciāls ir lielāks, tomēr to kavē ģeopolitiskā nenoteiktība, drošības riski, salīdzinoši augstā inflācija un lēnāks algu pieaugums, kas ierobežo pirktspējas uzlabošanos. Papildu izaicinājumus rada iespējamais energoresursu cenu kāpums, neskaidrības saistībā ar “airBaltic” nākotni un pieaugošais spiediens uz valsts finansēm. Vienlaikus darba tirgus saglabājas stabils, bezdarbs pakāpeniski samazinās, bet eksporta un apstrādes rūpniecības perspektīvas ir uzlabojušās, ļaujot saglabāt stabilu, lai gan mērenu izaugsmi.

Lietuvas ekonomika 2026. gadā turpina augt straujāk, nekā iepriekš gaidīts. To veicina ne tikai ievērojamie otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksu apjomi mājsaimniecībām, bet arī spēcīga aktivitāte rūpniecībā, būvniecībā un kreditēšanā. Tomēr izaugsme, visticamāk, jau sasniegusi augstāko punktu. Nākotnē attīstību var ierobežot augstās darbaspēka izmaksas, kvalificētu darbinieku trūkums, energoresursu cenu riski un pieaugošās fiskālās ilgtspējas problēmas. Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 3%, bet nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 2,1%.

Igaunijas ekonomika 2026. gadā ir atgriezusies pie izaugsmes, taču attīstības temps joprojām ir mērenāks nekā pirms pandēmijas. Atveseļošanos galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš, ko veicinājuši nodokļu samazinājumi, zemāka inflācija un pieaugoši ienākumi. Turpmāk arvien lielāku lomu spēlēs investīcijas, kā arī eksporta atgūšanās, ko veicinās Somijas ekonomikas situācijas uzlabošanās. Vienlaikus arvien aktuālāki kļūst valsts budžeta deficīta un strauji augošā valsts parāda riski, jo pieaugošie aizsardzības izdevumi un ierobežotās iespējas palielināt nodokļus rada izaicinājumus fiskālajai ilgtspējai. Igaunijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad izaugsmes temps paātrināsies līdz 2,8%.

ASV ekonomikas izaugsme visā prognožu periodā saglabāsies nedaudz virs 2%. Mākslīgā intelekta investīciju ietekmei pakāpeniski mazinoties, izaugsme 2027. un 2028. gadā kļūs līdzsvarotāka. Tikmēr Ķīnas eksports sasniedzis rekordaugstu līmeni un, neskatoties uz vājāku sniegumu citās ekonomikas nozarēs, ļauj valstij saglabāt 4,5-5% izaugsmi. Tas uztur tirdzniecības spriedzi attiecībās ar Eiropu, vienlaikus ierobežojot inflācijas spiedienu pasaulē.

Arī eirozona vasarā pārsteigusi pozitīvi, un izaugsme tuvākajos gados pakāpeniski paātrināsies no 0,9% šogad līdz 1,3% nākamgad un 1,5% 2028. gadā. Vācija bijusi viena no ekonomikām, kas pārspējusi gaidīto. Vienlaikus būtisks risks Eiropai ir zemais gāzes krājumu līmenis pirms ziemas, kas var ietekmēt gan inflāciju, gan rūpniecisko ražošanu. Lai gan patērētāju noskaņojums daudzviet joprojām ir piesardzīgs, faktiskie patēriņa dati nereti izrādās spēcīgāki, nekā liecina aptaujas.

Drošības situācija joprojām ir sarežģīta. Hormuza krīze nav atrisināta, karš Ukrainā turpinās, un dažādas Krievijas hibrīdkara formas kļūst arvien izplatītākas. Vienlaikus tirdzniecības nesabalansētība starp Ķīnu un Rietumiem rada