Ražojam gan sviestu, gan bruņas

Janvāra rūpniecības datos redzama viena laba ziņa, kas īsti nav ziņa, un viena gandrīz slikta ziņa.

Kopējais rūpniecības izlaides apjoms janvārī auga par 13,2 %, kas ir lielākais skaitlis kopš 2021. gada aprīļa. Tas gan nepavisam nav pārsteigums. Iepriekš varēja nodarboties ar minējumiem, par cik desmitiem procentu aukstuma viļņa dēļ ir audzis enerģētikas apjoms, bet tam nebūtu jēgas – ko dabas apstākļi dod, to tie vēlāk atņem. Turklāt atšķirībā no apstrādes rūpniecības, par kuras produktiem maksā galvenokārt ārzemnieki, par siltumu un elektrību maksā Latvijas iedzīvotāji. Tātad tā ir naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, ar piebildi, ka daļa no tās galu galā nonāk pie dabasgāzes pārdevējiem ārzemēs. Ja nu kas, enerģētikas darbības apjoms gada griezumā auga par 57,1%.

Gandrīz sliktā ziņa ir apstrādes rūpniecības (sezonāli izlīdzinātās) izlaides nemainīšanās kopš decembra. Tātad nekas nav mainījies, bet jāatzīmē, ka decembra apjoms bija vājš uz kopumā veiksmīgā pērnā gada fona, tāpēc janvārī pieaugums gada griezumā bija tikai 1,3%. Var mierināt sevi ar domu, ka abos gadu mijas mēnešos apjomi mēdz būt svārstīgi. Ar saulaināku noskaņu uztvert notiekošo palīdz arī tas, ka janvāra rezultātu nozīmīgi ietekmēja kritums par 43 % remonta un uzstādīšanas darbu nozarē, kuras līkne vispār ir ļoti “nervoza”. Varbūt arī tam ir saistība ar laika apstākļiem? Vēl var piebilst, ka janvārī augošo un sarūkošo apakšnozaru attiecība bija 12 pret 6, tai skaitā kāpums bija deviņās no desmit lielākajām nozarēm. Izņēmums te ir koksne, kuras kritumu par 3,8 % radīja apjomu samazināšanās zāģētavās par 11 %, kas ir spoguļattēls pieaugumam par 17 % pirms gada, tātad bāzes efekts. Koksnes izstrādājumu ražošana gada laikā auga par 1%, turpinoties investīciju bumam saplākšņa un citu plātņu ražošanā.