Ražojam gan sviestu, gan bruņas

Janvāra rūpniecības datos redzama viena laba ziņa, kas īsti nav ziņa, un viena gandrīz slikta ziņa.

Kopējais rūpniecības izlaides apjoms janvārī auga par 13,2 %, kas ir lielākais skaitlis kopš 2021. gada aprīļa. Tas gan nepavisam nav pārsteigums. Iepriekš varēja nodarboties ar minējumiem, par cik desmitiem procentu aukstuma viļņa dēļ ir audzis enerģētikas apjoms, bet tam nebūtu jēgas – ko dabas apstākļi dod, to tie vēlāk atņem. Turklāt atšķirībā no apstrādes rūpniecības, par kuras produktiem maksā galvenokārt ārzemnieki, par siltumu un elektrību maksā Latvijas iedzīvotāji. Tātad tā ir naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, ar piebildi, ka daļa no tās galu galā nonāk pie dabasgāzes pārdevējiem ārzemēs. Ja nu kas, enerģētikas darbības apjoms gada griezumā auga par 57,1%.

Gandrīz sliktā ziņa ir apstrādes rūpniecības (sezonāli izlīdzinātās) izlaides nemainīšanās kopš decembra. Tātad nekas nav mainījies, bet jāatzīmē, ka decembra apjoms bija vājš uz kopumā veiksmīgā pērnā gada fona, tāpēc janvārī pieaugums gada griezumā bija tikai 1,3%. Var mierināt sevi ar domu, ka abos gadu mijas mēnešos apjomi mēdz būt svārstīgi. Ar saulaināku noskaņu uztvert notiekošo palīdz arī tas, ka janvāra rezultātu nozīmīgi ietekmēja kritums par 43 % remonta un uzstādīšanas darbu nozarē, kuras līkne vispār ir ļoti “nervoza”. Varbūt arī tam ir saistība ar laika apstākļiem? Vēl var piebilst, ka janvārī augošo un sarūkošo apakšnozaru attiecība bija 12 pret 6, tai skaitā kāpums bija deviņās no desmit lielākajām nozarēm. Izņēmums te ir koksne, kuras kritumu par 3,8 % radīja apjomu samazināšanās zāģētavās par 11 %, kas ir spoguļattēls pieaugumam par 17 % pirms gada, tātad bāzes efekts. Koksnes izstrādājumu ražošana gada laikā auga par 1%, turpinoties investīciju bumam saplākšņa un citu plātņu ražošanā.

Janvāra dati ieskicē rūpniecības strukturālo pārvērtību lielā stāsta turpināšanos, kas aizsākās jau pērn. Janvāris bija izcils mēnesis metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Visādā ziņā cildinot pārtikas un kokapstrādes veikumu, tomēr ir jāuzsver, ka rūpniecībai kopumā ilgākā laikā nāks par labu to sektoru īpatsvara palielināšanās, kuros ir plašākas un daudzveidīgākas produktu attīstības iespējas, mazāka atkarība no vietējo izejvielu un/vai reģiona tirgu ietilpības. Metālapstrāde gada griezumā auga par 12,5 %, elektrisko iekārtu ražošana par 12,5 %, citu iekārtu un mašīnu ražošana par 14,3 %, bet autobūve pat par 34,9 %. Ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar Latvijas un Eiropas pielāgošanos jaunajai drošības situācijai pasaulē. Taču priecājamies arī par to, ka pārtikas rūpniecībai šis ir otrais vēsturiski veiksmīgākais mēnesis, kā arī labākais 18 gadu laikā.

Šī gada pirmie rūpniecības dati iznāk brīdī, kad pasaulē un ekonomikas prognozēs valda liels juceklis. Rūpniecība šobrīd nav Persijas līča reģionā notiekošā kara visvairāk skartā ekonomika daļa, pirmie to jūt degvielas tirgotāji un patērētāji. Taču līdz vasaras saulgriežiem ietekme varētu parādīties arī rūpniecības datos.

Līdz februāra beigām šķita, ka apstrādes rūpniecības ražošanas pieaugums 2026. gadā būs ļoti līdzīgs tam, kas panākts pērn, jeb ap 5 % - drusku vairāk ražošanas apjomu, drusku mazāk pievienotās vērtības izteiksmē. Tas joprojām ir ļoti ticams scenārijs, ir gan arī citi, bet par tiem detalizētākus minējumus varēs izteikt pēc mēneša.