Kā darba stāžs un alga ietekmē tavu nākotnes pensiju

Abu līmeņu uzkrājuma apjomu tieši ietekmē gan darba stāžs, gan atalgojuma apmērs – jo ilgāk cilvēks strādā un jo lielāki ir viņa oficiālie ienākumi, jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas un attiecīgi lielāks veidojas pensijas kapitāls. Savukārt otrā pensiju līmeņa gadījumā būtiska nozīme ir arī izvēlētajam līdzekļu pārvaldītājam un pensiju plānam.

Atsevišķi jāizceļ arī pašnodarbinātie, kuru pensijas apmēru būtiski ietekmē atšķirīgā sociālo iemaksu kārtība. Eiropas Savienības pētījuma dati rāda, ka Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija var sasniegt vien aptuveni 60 % no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots darbinieks1. Tas skaidrojams gan ar zemāku pensiju apdrošināšanas iemaksu apmēru, gan ar to, ka pašnodarbināto ienākumi nereti ir mainīgi un sociālās iemaksas ne vienmēr tiek veiktas regulāri pilnā apjomā.

Lai gan pensiju 2. līmenī iemaksas tiek veiktas automātiski, tas nenozīmē, ka uzkrājums būtu jāatstāj novārtā. Viens no svarīgākajiem lēmumiem ir vecumam un riska tolerancei piemērotākā pensiju plāna izvēle, jo tā var būtiski ietekmēt uzkrājuma apmēru ilgtermiņā. Ja līdz pensionēšanās vecumam vēl ir daudz gadu, piemērotāki ir aktīvāki plāni, kuros lielāka uzkrājuma daļa tiek ieguldīta akcijās. Lai gan šādi plāni īstermiņā var būt svārstīgāki, ilgākā periodā tie var nodrošināt lielāku ienesīguma potenciālu. Tuvojoties pensijas vecumam, piemērotāki kļūst konservatīvāki plāni ar zemāku riska līmeni. Tas palīdz mazināt tirgus svārstību ietekmi laikā, kad uzkrāto līdzekļu izmantošana jau ir pavisam tuvu.

Kopš šī gada pārvaldniekiem pensiju plāna nosaukumā ir jānorāda klientu vecuma grupa, kurai plāns ir piemērots. Tāpēc ir vērts savu pensiju 2. līmeņa plānu regulāri pārskatīt, lai tas atbilstu vecumam. Pensiju 2. līmeņa uzkrājuma pārvaldītāju iespējams mainīt vienu reizi gadā, savukārt ieguldījumu plānu pie esošā pārvaldnieka – divas reizes gadā. Izmaiņas var veikt portālā latvija.lv.

Latvijā pensiju sistēma ir tieši saistīta ar dzīves laikā veiktajām sociālajām iemaksām, tādēļ zemāki ienākumi šodien nozīmē zemāku pensiju nākotnē. OECD dati rāda, ka sievietes Latvijā vidēji saņem aptuveni par ceturtdaļu zemākas pensijas nekā vīrieši2, un šī atšķirība lielā mērā atspoguļo dzīves laikā uzkrāto ienākumu plaisu, tostarp periodus, kuros ienākumi ir mazāki vai darba gaitās tiek ņemti pārtraukumi, piemēram, bērna kopšanas dēļ. Vienlaikus bērna kopšanas atvaļinājums nav periods, kurā pensijas stāžs neveidojas. Laiku, kad māte vai tēvs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita apdrošināšanas stāžā, un sociālās iemaksas no valsts budžeta veic valsts. Tomēr ilgtermiņā mazāki ienākumi šajā laikā var ietekmēt kopējo pensijas apmēru.

Pensiju 3. līmenis ir brīvprātīgs uzkrājums, kas ļauj katram pašam noteikt gan iemaksu apmēru, gan to regularitāti atbilstoši savām finanšu iespējām. Atšķirībā no pirmajiem diviem pensiju līmeņiem tas nav tieši saistīts ar darba stāžu, tomēr uzkrājuma apjomu būtiski ietekmē laiks – jo agrāk tiek sākts veikt iemaksas un jo ilgāk tās tiek turpinātas, jo lielāku kapitālu iespējams izveidot, nodrošinot labklājīgas vecumdienas. Vienlaikus tas sniedz arī nodokļu priekšrocības – par iemaksām, kas gada laikā nepārsniedz 10 % no bruto ienākumiem un ne vairāk kā 4000 eiro, iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu 25,5 % apmērā.