Kas notiek finanšu tirgos un mūsu pensiju uzkrājumos?

To labi ilustrē vienkāršs piemērs. Iedomāsimies, ka tev pensiju uzkrājumā ir 10 000 eiro. Tirgus krituma rezultātā tas vienā ceturksnī samazinās par 5 %, un atlikums samazinās līdz 9500 eiro. Šis kritums ir redzams un emocionāli jūtams. Taču, ja paskatāmies plašāk, aina izskatās citādi. Pirms tam gada laikā uzkrājums, piemēram, bija pieaudzis par 8 % – no aptuveni 9300 eiro līdz 10 000 eiro. Un, tirgiem atkopjoties, izaugsme turpinās arī nākamajos gados. Ja ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 5–7 % gadā, tad pēc 10 gadiem tie paši 10 000 eiro var kļūt par 16 000–20 000 eiro, bet pēc 20 gadiem – jau par 26 000–40 000 eiro. Tieši šī ir būtība – īstermiņa kritumi ir pamanāmi, bet ilgtermiņa izaugsme ir daudz spēcīgāka.

Tāpēc viena no biežākajām kļūdām ir vērtēt savu pensiju uzkrājumu 3–6 mēnešu perspektīvā. Pensiju uzkrājums ir ilgtermiņa instruments, un to būtu jēgpilni analizēt vismaz 5–ؘ 10 gadu griezumā. Ikviens var apskatīt savu uzkrājumu latvija.lv, izmantojot VSAA e-pakalpojumu “Pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izraksts”. Pārskatot datus ilgākā periodā, ļoti skaidri redzams, kā uzkrājums ir audzis.

Pensiju ieguldījumos darbojas arī salikto procentu princips – nauda pelna naudu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā kapitāla pieaugums var būt būtiski lielāks nekā, piemēram, tradicionālā depozītā. Tieši tāpēc īstermiņa svārstības ir cena, ko maksājam par lielāku potenciālo ienesīgumu nākotnē.

Ko darīt brīžos, kad tirgi krīt? Parasti – neko. Ja tu esi savam vecumam atbilstošā pensiju plānā, svārstības ir daļa no procesa un nav nepieciešams reaģēt uz katru tirgus kustību. Svarīgākais lēmums ir izvēlēties piemērotu plānu un to izdarīt pēc iespējas agrāk, lai maksimāli izmantotu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

Galu galā, pensiju uzkrājums nav par vienu ceturksni. Tas ir par desmitiem gadu. Un rezultātā uzvar nevis tie, kas reaģē uz katru izmaiņu tirgū, bet tie, kas spēj noturēt kursu ilgtermiņā.