Preču eksports gada beigās savārgst

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība decembrī palielinājās par 2,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nelielais kāpums palīdzēja uzlabot ne pārāk iepriecinošo 2025. gada ceturtā ceturkšņa rezultātu – preču eksports saruka par 0,3%.

Gada pēdējā ceturksnī kopējo eksporta sniegumu visvairāk pabojāja kritums graudaugu, koka un tā izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības produktu eksportā. Savukārt pieaugums tika reģistrēts minerālproduktu, elektroiekārtu, mehānismu, mehānisko ierīču, pārtikas rūpniecības ražojumu un dzīvnieku izcelsmes produktu eksportā.

Koka un tā izstrādājumu eksports, kas pērn veidoja 15% no Latvijas kopējā preču eksporta, ceturtajā ceturksnī samazinājās par aptuveni 50 miljoniem eiro jeb 6%. Vislielākais kritums tika reģistrēts eksportā uz Ziemeļvalstu tirgiem, it īpaši uz Zviedriju (-30 miljoni eiro jeb -35%) un Somiju (-18 miljoni eiro jeb -44%), kur mājokļu tirgus atgūšanās joprojām ir gaužām lēna. Nozīmīgs samazinājums gada nogalē iezīmējās arī koka un tā izstrādājumu eksportā uz ASV (-22 miljoni eiro jeb -59%). Tās ir sekas 10% tarifa piemērošanai ASV ievestai koksnei no oktobra vidus. Eksporta pasūtījumu dati liecina, ka koksnes eksportā strauju uzlabojumu tuvākajā laikā diemžēl nesagaidīsim.

Redzam, ka nelabvēlīga ietekme ir arī augusta sākumā ieviestajiem 15% ASV importa tarifiem lielai daļai citu Eiropas Savienības preču. Sarūk, piemēram, lāzeru un citu optisko ierīču, jauktu ķīmisko produktu un stikla izstrādājumu, eksports no Latvijas uz ASV. Turklāt, kā jau gaidījām, tarifu tiešā ietekme pastiprinās, eksports uz ASV sarūk straujāk – ceturtajā ceturksnī kritums pietuvojās 27%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Te gan jāatgādina, ka eksports uz ASV veido vien 2,5% no Latvijas preču eksporta vērtības. Savukārt ASV tarifu netiešo ietekmi caur potenciāli lēnāku izaugsmi mums nozīmīgajā Eiropas tirgū un augstāku konkurenci vēl tikai vērosim.

Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi, kas uzrādīja ļoti labu izaugsmi teju visa 2025. gada garumā, gada nogalē strauji atslāba. Izaugsmes tempu atslābums bija gaidāms, tomēr tā straujais raksturs radīja bažas. Tai pat laikā Eiropas Komisijas apkopotie uzņēmumu aptauju dati rāda, ka eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā šī gada sākumā joprojām turas pie ilgtermiņa vidējā līmeņa, kas ir laba ziņa. Varam secināt, ka vismaz pagaidām globālā nenoteiktība, janvārī vērotās ASV tirdzniecības politikas piruetes un gaidāmā globālās tirdzniecības izaugsmes palēnināšanās, nav būtiski ietekmējusi vietējo ražotāju skatījumu uz pieprasījumu ārējos tirgos. Savukārt jauni Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumi ar Dienvidamerikas valstīm vai Indiju var radīt jaunas eksporta iespējas Latvijas ražotājiem nākotnē, tomēr tas prasīs laiku pat tad, ja šīs vienošanās tiks ātri ratificētas.