Zudušo patēriņu meklējot

Decembra mazumtirdzniecības dati vēsta, ka reālais apgrozījums gada laikā pieauga par 0,8%, bet mēneša laikā samazinājās par 0,8%. Tātad tas ir bijis vājākais sniegums kopš maija. Daļēji tas ir bāzes efekts, jo aizpērnais decembris mazumtirdzniecībai bija ļoti veiksmīgs. Aizvadītā gadā preču pārdošana kopumā auga par 1,5%, kas ir labāk nekā gadu iepriekš, bet joprojām ļoti pieticīgi uz tautsaimniecības datu kopainas fona.

Jāsecina, ka vai nu Latvijas iedzīvotāji iztērē tikai mazu daļu no papildu ienākumiem, vai arī daļa notiekošā patēriņa, tā teikt, pazūd starp rindām. Īpaši kolorīta datu aina veidojas 2024. gadā, par kuru jau ir zināms vairāk. Piemēram, mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi tad auga par 12%, kas nozīmē pieaugumu vairāk nekā par desmito daļu pat reālā izteiksmē (vidējā inflācija bija 1,3%). Taču iegrāmatotais mājsaimniecību patēriņš auga, cik vien maz iespējams - par 0,1%. 2025. gadā patēriņš varētu būt audzis apmēram par procentu, ienākumu pieaugums reālā izteiksmē samazinājās, varbūt pat uz pusi, līdz apmēram 5%, taču starpība joprojām paliek liela.

Viens no papildu ienākumu izlietojuma veidiem ir to uzkrāšana. Tikko apkopoti arī pērnā gada dati par mājsaimniecību uzkrājumiem bankās. Noguldījumi aug, decembrī gada pieaugums temps bija 8,2%, bet summa palielinājās līdz 11,882 miljardiem eiro. Ģimeņu finansiālo bagātību stiprina arī ilgtermiņa uzkrājumi, pensiju otrā līmeņa aktīvu kopsumma nupat pārsniedza 10 miljardu slieksni, un šī nauda stiprinās patēriņu nākotnē.

Pērnā gada nogalē lielas emocijas radīja ziņa, ka Latvija ir pēdējā vietā ES pēc faktiskā individuālā patēriņa, no kā tika izdarīts secinājums, ka esam visnabadzīgākie Eiropā. Tā gluži nav, pat atliekot malā diskusiju par datu precizitāti, jo patēriņu nevar pilnībā pielīdzināt labklājībai. Ja cilvēki daļu ienākumiem novirza uzkrājumiem, tas samazina viņu nākotnes riskus un nostiprina emocionālo drošību, kas arī ir labklājība. Spēju patērēt ietekmē arī nepieciešamība daudz ieguldīt reālajos aktīvos, tai skaitā aizsardzībā. Kopš 2011. gada nav bijis neviena gada, ka ieguldījumu pamatlīdzekļos attiecība pret IKP Latvijā būtu zemāka nekā vidēji ES. Kopējā priekšstata veidošanai jāņem vērā arī citā veidā iegūti dati par mājsaimniecību labklājību. Piemēram, dziļā nabadzībā dzīvojošo īpatsvars, kas ir krietni zemāks, nekā tas izrietētu no vietas IKP un ar to saistīto datu (arī faktiskais individuālais patēriņš) rangā. Tāpat arī pārtikas izdevumu īpatsvars ģimeņu budžetos.

Ir arī citas interpretācijas par dažādu labklājības mērījumu kontrastaino dabu. Pārtikas tirdzniecības izmērītā reālā apgrozījuma kritums varētu būt daļēji saistīts ar to, ka pērn ne tikai auga pārtikas groza caurmēra cenas, bet krasi svārstījās produktu relatīvā dārdzība. Šādos apstākļos pircēji maina savu grozu saturu, par līdzīgu daudzuma un kvalitātes pirkumiem samaksājot mazāk, nekā tas izrietētu no inflācijas aprēķiniem, kas pieņem, ka grozs gada laikā nemainās. Izmērītais reālais pārtikas preču apgrozījums samazinājās par 1,8% laikā, kad pirktspēja auga, lai arī pārtikas inflācija bija lielāka par vidējo.

Jautājumus par to, kur galu galā pazūd maku saturs, rada arī tas, ka ilgstoši stagnē izmērītais pārdošanas apjoms internetā un pa pastu, pretstatā visapkārt reālajā dzīvē novērojamajām paradumu un tehnoloģiju sniegto iespēju pārmaiņām.

Runājot par 2026. gadu, prognozes par patēriņu kopumā un arī mazumtirdzniecību ir nemainīgi pozitīvas. Algu pieaugums turpinās. Izejvielu tirgi ir patērētājiem labvēlīgi. Lai arī aukstuma vilnis gada sākumā radīs enerģijas izdevumu kāpumu, tas nevar nozīmīgi ietekmēt pirktspēju gadā kopumā. Mājsaimniecību kreditēšana aug, stiprinot ekonomika aug tāpēc, ka tā aug efektu – optimisma pieaugums stiprina patēriņu, kas savukārt ietekmē ienākumus un tie savukārt tālāk stiprina optimismu un patēriņu. Gravitācija nav atcelta, bet cikliskie faktori ekonomikā var spēlēt lielu lomu. Taču šo prognožu piepildīšanās ceļā būs arī dažādi šķēršļi.