Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
2025. gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga vien par 0,8 %. Pie neliela kāpuma atgriezās pārtikas preču mazumtirdzniecība (+0,2 %), bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 1,2 %. Atskatoties uz pērno gadu, 2025. gadā mazumtirdzniecība auga par 1,5 %. Kā reakcija uz straujo cenu kāpumu pārtikas apjomi saruka par 1,8 %. Pieauguma virzītājs bija nepārtikas preces, kuru apjomi pērn pieauga par 4,1 %, autodegvielai par 0,4 %.
Decembra rādītāji ir nedaudz vājāki kā gaidīts, iespējams inflācijas dēļ. Šķiet, ka apstiprinās daudzās aptaujās sniegtās norādes, ka iedzīvotāji gada nogales svētkos, tai skaitā dāvanām, tēriņus būtiski palielināt neplāno. Lielāks uzsvars decembrī tika likts uz svētku galdu, kā dēļ pārtikas apjomi nedaudz pārsniedza pērnā gada līmeni. Iespējams, ka sava loma bija arī brīvdienu izkārtojumam, kas ietekmēja nepārtikas preču pirkumus. Piemēram, mazāk tika iegādātas kultūras un atpūtas preces, bet tā vietā baudīti pasākumi klātienē. Krietni mazāk tika iegādāti apģērbi un apavi, kuru tirdzniecībai gada pirmajos mēnešos vajadzētu rādīt jau citu ainu.
Iedzīvotāju pirktspēja un darba tirgus turpinās uzlaboties, radot arī iespējas lielākiem tēriņiem. Pamazām nostiprinās arī patērētāju pārliecība. Prognoze, ka iekšējam patēriņam ir jāturpina palielināties, saglabājas. Inflācija normalizējas un mazāk ietekmēs patērētāju paradumus. Taču nevar izslēgt, ka atsevišķos mēnešos augšupejā novērosim atkāpes. Piemēram, šobrīd aktuāls jautājums ir, cik lielā mērā patēriņā atsauksies lielie siltumapgādes rēķini.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.