Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un Euribor likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Arī mūsu dati to apliecina – Bigbank Latvijas filiāles privātpersonu hipotekārā kredītportfeļa tirgus daļa 2025. gada novembrī pieauga par 37 % salīdzinājumā ar tā paša gada janvāri.

Taču šie skaitļi raksturo galvenokārt tirgus kopējo kustību, nevis atrisina reģionu jautājumu pēc būtības.

Latvijas Banka savā analīzē norāda, ka viens no vājās hipotekārās kreditēšanas iemesliem reģionos ir nekustamo īpašumu salīdzinoši pieticīgās cenas un banku nevēlēšanās kreditēt zemas vērtības īpašumus vai izsniegt nelielas summas hipotekāros kredītus. Tas, savukārt, bieži spiež cilvēkus izvēlēties patēriņa kredītus ar augstākām procentu likmēm – un mājokļa iegāde kļūst būtiski dārgāka vai tiek atlikta vispār.

Vai akmens tiešām metams tikai banku dārziņā? Un šeit ir vērts uzdot neērto jautājumu – vai problēma patiešām ir tik vienkārša? Nekustamo īpašumu cenas reģionos ne vienmēr ir būtiski zemākas nekā Rīgā vai Pierīgā. Tirgus dati rāda, ka, piemēram, Jūrmalā, Valmierā, Ogrē vai Jelgavā cenas par kvadrātmetru daudzviet pietuvojas Rīgas sērijveida dzīvokļu līmenim. Atšķirības kļūst izteiktākas tālākos reģionos, it sevišķi Latgalē, taču arī tur pastāv risinājumi.

Bigbank minimālā hipotekārā kredīta summa ir 15 tūkstoši eiro. Situācijās, kad nepieciešamā summa ir zemāka, iespējams izmantot citus finanšu instrumentus, piemēram, aizdevumu pret nekustamā īpašuma ķīlu, saglabājot salīdzinoši draudzīgu procentu likmi. Tātad – iespējas pastāv, bet vai vienmēr tiek izmantotas?

Te nonākam pie būtiskā jautājuma – vai patērētājs apzinās visas savas iespējas? Latvijas kreditēšanas tirgū dominē četri līdz pieci lielie spēlētāji, un nereti cilvēki neiet tālāk par pirmo atteikumu vai savu ierasto banku. Taču kredītiestāžu reģistrā ir 14 kredītiestādes, no kurām reāli salīdzināmi piedāvājumi pieejami astoņās. Ja lēmums tiek pieņemts uz 15 vai 30 gadiem, laiks, kas veltīts piedāvājumu salīdzināšanai, ir būtiska finanšu pratības sastāvdaļa, nevis lieks sarežģījums.

Pretēji izplatītam priekšstatam noskatītā nekustamā īpašuma pasta indekss nav būtiskākais kritērijs, kāpēc piešķir vai nepiešķir kredītu. Protams, kredītiestādēm riska apetīte un līdz ar to arī politika atšķiras, taču mūsu gadījumā izšķiroši ir citi, izmērāmi kritēriji – regulāri un stabili ienākumi, esošais kredītsaistību slogs, spēja sakrāt pirmo iemaksu un finanšu disciplīna. “Bigbank” vērtē visus oficiālos ienākumu veidus, tostarp pabalstus un ienākumus no uzņēmējdarbības, kā arī rūpīgi analizē maksājumu vēsturi un kopējo saistību apjomu.

Svarīgs signāls bankai ir arī paša klienta spēja plānot – vai pirmā iemaksa ir sakrāta patstāvīgi, vai finanšu saistības nepārsniedz 40 % no ikmēneša ienākumiem un vai maksājumi tiek veikti laikus. Tieši šie faktori, nevis adrese, nosaka lēmumu par kreditēšanu.

Noslēgumā par akmeņiem un pamatiem. Kreditēšanas apjomu pieaugums pats par sevi neatrisina visas problēmas. Ne velti Latvijas bankas 2025. gada finanšu pieejamības pārskatā norādīs, ka zemā kreditēšana ir saistīta arī ar mūsu dzīvojamā fonda struktūru – Latvijā ir ļoti augsta pārapdzīvotība un vienas no mazākajām mājokļu platībām Eiropā. Tāpat jautājums ir par finanšu lēmumiem, kas pieņemti nepilnīgas informācijas apstākļos. Ne visiem akmeņiem tiešām ir vieta banku lauciņā, taču arī ne katrs pamats ir jālej ar dārgāko betonu. Jautājums nav tikai par to, vai banka kreditē, bet arī par to, vai mēs paši izmantojam visas iespējas, lai uzbūvētu ilgtspējīgu pamatu savam mājoklim.