Tarifu haoss, zelta renesanse un lomu maiņas darba tirgū – 5 galvenās 2025. gada atziņas

Gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumiem, nosakot importa tarifu palielinājumu teju visās preču grupās un visām valstīm. Dažās nozarēs prognozētais tarifu slogs sasniedza pat 20–30 %, kas radīja bažas par globālas eskalācijas risku un satricināja finanšu tirgus. Lai gan martā un aprīlī akciju un obligāciju vērtība kritās, panika izrādījās īslaicīga. Jau vasarā tirgi atguvās, jo politisko sarunu rezultātā panāktie kompromisi mazināja spriedzi. Ekonomikas pamata rādītāji saglabājās stabili – piegādes ķēdes netika traucētas, globālais pieprasījums turpināja augt, un uzņēmumi pielāgojās jaunajiem nosacījumiem.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums samazināt bāzes likmi līdz 2% un turēt to šajā līmenī kopš vasaras radīja skaidrību un uzticību tirgum. Kredītu maksājumi kļuva mazāki , un tas iedrošināja gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus atgriezties pie iepriekš atliktiem plāniem. Hipotekārais tirgus atdzīvojās, iedzīvotāji sāka domāt par jauniem mājokļiem, bet uzņēmumi par paplašināšanos, investējot attīstībā. Šī stabilitāte, mazinoties kredīta apkalpošanas izmaksām, kļuva par dzinuli patēriņam un investīcijām, kas savukārt iedeva impulsu visai ekonomikai – trešajā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) salīdzinājumā ar šo periodu pirms gada.

Likmju samazinājuma ietekmē arī būvniecības sektors Latvijā piedzīvoja iespaidīgu izaugsmi – apjomi pieauga par aptuveni 9%. Uzskatu, ka likmju stabilitātes gadījumā būvniecības izaugsme turpināsies, jo prognozējamība šobrīd dod drošības sajūtu gan patērētājiem, gan investoriem.

Latvijā piedzīvojam ievērojamu strukturālu spiedienu darba tirgū. Bezdarba līmenis ir vēsturiski zemākajā līmenī, darbaspēka trūkums saglabājas, un tas mudina darba devējus pielāgoties darbinieku algu gaidām un tās celt. Vidējais bruto atalgojums Latvijā šī gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 7,8% %, kas ir ievērojami straujāks pieaugums nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Lai gan šis temps uzņēmumiem kļūst izaicinošs, var prognozēt, ka algu pieauguma temps turpmāk saglabāsies virs Eiropas vidējā līmeņa, tomēr nedaudz mērenāks nekā iepriekšējos gados, prognozējami ap 6 % pieaugums 2026. gadā.

Lai gan iedzīvotāji pelna vairāk, viņi tērē piesardzīgi. Neskatoties uz algu kāpumu un darba nodokļu izmaiņām gada sākumā, kas neto vidējā atalgojuma pieaugumu ir nodrošinājis 10,5 % apmērā, iekšējais patēriņš pieauga salīdzinoši lēni. Ģeopolitiskā nenoteiktība un bažas par nākotni veicināja noguldījumu pieaugumu bankās. Tikai gada vidū patēriņš atdzīvojās – pieauga nepārtikas preču, tai skaitā automobiļu tirdzniecība, kas deva impulsu ekonomikai un kā viens no faktoriem palīdzēja IKP trešajā ceturksnī pieaugt par daudzus ceturkšņus neredzētu pieauguma tempu, proti, 0,6 % ceturksnī. Arī energoresursu cenas šogad bija stabilas, radot pamatu ekonomikas attīstībai, mazinot spiedienu uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Kopumā 2025. gads Latvijai bijis mērenas ekonomiskās izaugsmes gads, un līdzīga izaugsme gaidāma arī nākamgad.