- OMX Baltic0,16%299,32
- OMX Riga−0,49%928,95
- OMX Tallinn0,09%1 977,1
- OMX Vilnius0,04%1 293,6
- S&P 500−0,09%6 840,51
- DOW 30−0,38%47 560,29
- Nasdaq 0,13%23 576,49
- FTSE 1000,13%9 654,84
- Nikkei 225−0,1%50 602,8
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,14
- EUR/RUB0,00%90,34
- OMX Baltic0,16%299,32
- OMX Riga−0,49%928,95
- OMX Tallinn0,09%1 977,1
- OMX Vilnius0,04%1 293,6
- S&P 500−0,09%6 840,51
- DOW 30−0,38%47 560,29
- Nasdaq 0,13%23 576,49
- FTSE 1000,13%9 654,84
- Nikkei 225−0,1%50 602,8
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,14
- EUR/RUB0,00%90,34
Budžeta amerikāņu kalniņi: eksperti skaidro tēriņu psiholoģiju
Gada sākumā solām krāt, bet drīz vien virsroku gūst iekšējā balss, kas mudina tērēt – kāpēc tā? Tas, cik daudz naudas iztērējam un cik atliek uzkrājumiem, lielā mērā atkarīgs no sezonas, tāpēc svārstās arī mūsu finanšu paradumi, un tas ir normāli, uzsver Bigbank Latvijas filiālē.
Tuvojas gadumija, kad daudzi ierasti sev sola: “Pirmajā janvārī sākšu jaunu dzīvi – jauns gads, jauns es!” Tas attiecas arī uz naudas lietām – kāds apņemas krāt vairāk, tērēt gudrāk, bet cits – izveidot nevainojamu budžeta plānu. Taču līdz vasarai šī apņēmība bieži izplēn. Nāk atvaļinājumi un nogurums, un arī finanšu disciplīna sāk svārstīties.
Līdzīgi kā ar diētām vai treniņu režīmu, arī finanšu paradumi mēdz “nogurt”. Eksperti skaidro, kāpēc tā notiek un vai ir iespējams to mainīt?
Psiholoģe Natālija Dauberga norāda, ka grūtības uzturēt stabilus finanšu paradumus ne vienmēr slēpjas disciplīnas trūkumā – bieži vien nepastāvības pamatā ir emocionālā un bioloģiskā dinamika.
“Tērēšana daļai cilvēku palīdz regulēt stresu un uzlabot garastāvokli, bet krāšana dod taustāmu rezultātu tikai nākotnē, tāpēc tā var būt izaicinošāka. Kad cilvēks ir noguris, pārstrādājies vai emocionāli sasprindzis, smadzenes automātiski izvēlas tūlītēju prieku, nevis ilgtermiņa mērķi. Mierīgākos periodos uzturēt paradumus ir vieglāk,” stāsta eksperte.
Tikmēr ārste-psihoterapeite Madara Pumpure uzsver, ka liela nozīme ir arī bērnībā veidotiem ieradumiem. “Ja finanses ģimenē bijušas nestabilas, piemēram, vienu mēnesi viss bijis labi, nākamo – jāiztiek ar minimumu, pieaugušais var neapzināti atkārtot to pašu ritmu savā ikdienā,” norāda speciāliste.
Viņa piebilst, ka budžeta plānošanu var ietekmēt arī personības iezīmes, piemēram, perfekcionisms. “Cilvēkiem, kuri dzīvo pēc principa visu vai neko, arī finansēs darbojas tieši tas pats kontrastu mehānisms – vai nu stingri krāju, vai arī tērēju uz nebēdu,” skaidro Pumpure.
Lielu lomu spēlē arī akcijas. No bioloģiskā skatupunkta raugoties, tās aktivizē dopamīnu jeb laimes hormonu, proti, rodas sajūta, ka tērēšana ir ieguvums. Uzsaukumi pēdējā iespēja vai pieejams ierobežotā daudzumā liek rīkoties automātiski, nevis pārdomāti, jo baidāmies palaist garām izdevību. Turklāt nemitīgais akciju troksnis nogurdina pašdisciplīnu, un smadzenes vairs nespēj tik stingri kontrolēt impulsus.
“Tāpēc Melnās piektdienas izpārdošana, Ziemassvētku dāvanu drudzis vai ar jebkuriem citiem svētkiem saistīti tēriņi, kā arī ceļošana bieži izjauc mūsu budžetu. Tā nav vājība – tas ir normāls psiholoģisks mehānisms,” atgādina Pumpure.
Arī brīžos, kad izpildīt budžeta mērķus tomēr neizdodas, ir būtiski nenolaist rokas. Natālija Dauberga norāda – ir svarīgi veidot mazus un sasniedzamus, nevis milzīgus mērķus.
“Ir veselīgi atvēlēt arī budžetu priekam – paradoksāli, bet tas palīdz labāk kontrolēt impulsus. Ja gadās pārtērēt, nevajag sevi kritizēt, pašpārmetumi tikai grauj disciplīnu. Labāk ir atzīt – šonedēļ nesanāca, bet es turpinu mācīties,” iesaka psiholoģe.
Finanšu paradumi kļūst stabilāki tad, kad cilvēks saprot tēriņu sezonālo ritmu. “Piemēram, vasarā un svētku sezonā tērēšana dabiski pieaug, un tā nav jāuztver kā personiska neveiksme. Cilvēkam ir vajadzīgs līdzsvars starp izaicinājumu jeb stingrību un atslābumu jeb ļaušanos. Arī diētu ievērot ir vieglāk, kad jau iepriekš ieplānota atslodzes diena,” uzsver Dauberga.
Pašlaik aktuāls
Madara Pumpure norāda, ka vēl viens efektīvs veids, kā mazināt impulsivitāti, ir izveidot emocionālos ierobežojumus – vienkāršus, personalizētus noteikumus, kas rada pauzi starp vēlmi un rīcību. Piemēram, viens no noteikumiem var būt, ka es neko nepērku uzreiz, bet nogaidu vismaz 48 stundas, vai arī, ka vienmēr pirms pirkuma salīdzinu tā cenu ar savu darba stundu vērtību.
Krāšanas paradumi iezīmējas arī banku noguldījumu statistikā, pēc kuras redzam, ka, piemēram, martā, aprīlī, maijā un jūnijā, tā sauktajā finanšu pavasarī, uzkrājumu apjoms pieaug straujāk. Savukārt jūlijā, augustā un septembrī, kā arī gada sākumā uzkrājumi samazinās, kas nozīmē, ka brīvie līdzekļi tiek aktīvāk tērēti.
“Jāatzīmē, ka ir uzlabojusies cilvēku finanšu pratība, un daudzi sāk veidot iekrājumus svētkiem un nākamajam gadam jau laikus,” norāda Bigbank Latvijas filiālē. Bankas pārstāvji arī uzsver, ka pastāv vēl daudz citu faktoru, kas ietekmē noguldījumu apjoma kāpumu vai kritumu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā, tostarp Euribor likmes izmaiņas un banku īstenotās produktu pārdošanas kampaņas.
Saistītie raksti
Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu