Budžeta amerikāņu kalniņi: eksperti skaidro tēriņu psiholoģiju

Tuvojas gadumija, kad daudzi ierasti sev sola: “Pirmajā janvārī sākšu jaunu dzīvi – jauns gads, jauns es!” Tas attiecas arī uz naudas lietām – kāds apņemas krāt vairāk, tērēt gudrāk, bet cits – izveidot nevainojamu budžeta plānu. Taču līdz vasarai šī apņēmība bieži izplēn. Nāk atvaļinājumi un nogurums, un arī finanšu disciplīna sāk svārstīties.

Līdzīgi kā ar diētām vai treniņu režīmu, arī finanšu paradumi mēdz “nogurt”. Eksperti skaidro, kāpēc tā notiek un vai ir iespējams to mainīt?

Psiholoģe Natālija Dauberga norāda, ka grūtības uzturēt stabilus finanšu paradumus ne vienmēr slēpjas disciplīnas trūkumā – bieži vien nepastāvības pamatā ir emocionālā un bioloģiskā dinamika.

Madara Pumpure norāda, ka vēl viens efektīvs veids, kā mazināt impulsivitāti, ir izveidot emocionālos ierobežojumus – vienkāršus, personalizētus noteikumus, kas rada pauzi starp vēlmi un rīcību. Piemēram, viens no noteikumiem var būt, ka es neko nepērku uzreiz, bet nogaidu vismaz 48 stundas, vai arī, ka vienmēr pirms pirkuma salīdzinu tā cenu ar savu darba stundu vērtību.

Krāšanas paradumi iezīmējas arī banku noguldījumu statistikā, pēc kuras redzam, ka, piemēram, martā, aprīlī, maijā un jūnijā, tā sauktajā finanšu pavasarī, uzkrājumu apjoms pieaug straujāk. Savukārt jūlijā, augustā un septembrī, kā arī gada sākumā uzkrājumi samazinās, kas nozīmē, ka brīvie līdzekļi tiek aktīvāk tērēti.

“Jāatzīmē, ka ir uzlabojusies cilvēku finanšu pratība, un daudzi sāk veidot iekrājumus svētkiem un nākamajam gadam jau laikus,” norāda Bigbank Latvijas filiālē. Bankas pārstāvji arī uzsver, ka pastāv vēl daudz citu faktoru, kas ietekmē noguldījumu apjoma kāpumu vai kritumu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā, tostarp Euribor likmes izmaiņas un banku īstenotās produktu pārdošanas kampaņas.