Izplatītākie un “dārgākie” mīti par pensijām Latvijā

Tā kā valsts garantētā pensija šobrīd veido jau vidēji ap 40 % no līdzšinējiem ienākumiem, lai saglabātu ierasto dzīves līmeni papildus palīdzēs personīgās uzkrāšanas iespējas, piemēram, pensiju 3. līmenis. Citu valstu pieredze rāda, ka ilgtspējīga pensiju sistēma balstās uz līdzsvaru starp valsts atbildību un katra cilvēka personīgo ieguldījumu. Valsts sniedz drošības spilvenu un sistēmas stabilitāti, savukārt papildu uzkrājumi palīdz stiprināt finansiālo neatkarību pensijā.

Ir vērts atcerēties, ka pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla apjomu būtiski ietekmē tieši izvēlētais ieguldījumu plāns. Pat šķietami nelielas ienesīguma atšķirības ilgtermiņā var radīt ievērojamu starpību gala uzkrājumā. Tāpēc īpaši svarīga ir savam vecumam, riska tolerancei un mērķiem atbilstoša pensiju plāna izvēle – piemēram, aktīvajā darba vecumā ieteicams izvēlēties aktīvos plānus, kas galvenokārt vai teju pilnībā iegulda akcijās. Piemērots ieguldījumu risinājums ļauj efektīvāk izmantot tirgus sniegtās iespējas un pakāpeniski palielināt dzīves laikā uzkrāto kapitālu. Savukārt neatbilstoša stratēģija var nozīmēt, ka uzkrājums neaug tik strauji, kā tas potenciāli varētu, tādējādi mazinot nākotnes finanšu iespējas.

Vairums jauc īslaicīgu vērtības kritumu ar naudas zaudēšanu, taču ieguldījumu tirgū svārstības ir normāla, pat sistēmatiska parādība. Pensiju plānu līdzekļi netiek ieguldīti vienā aktīvā – tie ir diversificēti un sadalīti starp daudziem uzņēmumiem, valstīm un nozarēm visā pasaulē. Šāda risku sadale un profesionāla pārvaldība ir galvenais riska pārvaldības pamatprincips, kas neļauj atsevišķām tirgus svārstībām sagraut visu uzkrājumu. Turklāt procesu stingri uzrauga regulators. Vēsturiski pēc kritumiem seko izaugsme, tāpēc īstermiņa svārstības ilgtermiņa uzkrājumam nav bīstamas.

Joprojām valda uzskats, ka nāves gadījumā pensiju uzkrājums paliek valstij, taču realitātē gan 2. līmenī, gan 3. līmenī uzkrātais kapitāls ir mantojams. Būtiskā atšķirība ir procesā – ja pensiju 3. līmenis tiek mantots automātiski, tad 2. līmeņa gadījumā iedzīvotājam pašam ir jāizdara atzīme portālā Latvija.lv. Ja šādas norādes nav, likums paredz uzkrājuma ieskaitīšanu valsts pensiju speciālajā budžetā. Tātad nauda nekur nepazūd, taču tās tālākais ceļš ir atkarīgs tikai no paša cilvēka izvēles.