Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām zema – katrs otrais bez papildu uzkrājumiem

OMX Baltic0,00%0,00
OMX Riga0,00%0,00
OMX Tallinn0,00%0,00
OMX Vilnius0,00%0,00
S&P 5000,00%0,00
DOW 300,00%0,00
Nasdaq 0,00%0,00
FTSE 1000,00%0,00
Nikkei 2250,00%0,00
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,86
GBP/EUR0,00%1,17
EUR/RUB0,00%97,8

OMX Baltic0,00%0,00
OMX Riga0,00%0,00
OMX Tallinn0,00%0,00
OMX Vilnius0,00%0,00
S&P 5000,00%0,00
DOW 300,00%0,00
Nasdaq 0,00%0,00
FTSE 1000,00%0,00
Nikkei 2250,00%0,00
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,86
GBP/EUR0,00%1,17
EUR/RUB0,00%97,8

Jaunākie SEB bankas aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāju finansiālā gatavība vecumdienām joprojām ir nepietiekama.

Investoru Klubs

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām zema – katrs otrais bez papildu uzkrājumiem

Foto: publicitātes

Gandrīz pusei respondentu (47%) nav papildu uzkrājumu pensijai, un 32% neplāno tos veidot. Vienlaikus arvien vairāk iedzīvotāju sāk apzināties uzkrājumu nozīmi – īpaši jauniešu vidū, kur 33% plāno sākt krāt tuvākajā laikā. Prognozes liecina, ka pensiju 1. un 2. līmenis nākotnē varētu nodrošināt aptuveni pusi no pēdējās algas, tāpēc katra paša veidoto uzkrājumu nozīme kļūst arvien svarīgāka.

“Aptaujas dati parāda, ka daļa sabiedrības pietiekamu pensiju joprojām uzskata kā pašsaprotamu. Taču realitāte ir citāda – strādājošo īpatsvars samazinās, sabiedrība noveco un spiediens uz sociālo budžetu pieaug. Tas nozīmē, ka mūsu lēmumi šodien – vai krāt, cik regulāri to darīt un cik daudz ieguldīt – arvien tiešāk noteiks dzīves kvalitāti vecumdienās. Pietiekama pensija nav raķešu zinātne, taču tā nerodas pati no sevis. Lai līdz tai nonāktu, jāsper apzināti un mērķtiecīgi soļi,” uzsver SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

Uzkrājumu paradoksi

No aptaujas respondentiem 32% nav nekādu papildu uzkrājumu vecumdienām un viņi tos neplāno veidot. Vēl 15% plāno sākt krāt nākotnē, savukārt 30% atzīst, ka viņiem jau ir nelieli uzkrājumi. Tas nozīmē, ka papildu uzkrājumus veido 23% Latvijas iedzīvotāju, turklāt regulāri to dara vien 18%.

Vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem papildu uzkrājumu nav 29% respondentu. Lai gan šajā vecumā līdz pensijai palicis salīdzinoši īsāks laiks, regulāri uzkrājumi joprojām var būt nozīmīgs ieguldījums finansiālajā drošībā vecumdienās. Savukārt jaunieši (18–29 gadi) ir pozitīvākais izņēmums – 33% plāno sākt krāt tuvākajā laikā, kas liecina par pieaugošu izpratni par finanšu plānošanas nozīmi.

Iedzīvotāju skaits vecumam neatbilstošos plānos samazinās

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri atrodas vecumam neatbilstošos pensiju plānos, ir samazinājies gandrīz uz pusi – no 60% līdz aptuveni 34%. Tas ir būtisks progress, kas liecina par uzlabojumiem finanšu pratībā, tomēr pareizā plāna izvēle joprojām ir viens no svarīgākajiem ilgtermiņa ienesīguma faktoriem. Piemēram, jaunietim, kurš ilgstoši paliek konservatīvā pensiju plānā, pensijas kapitāls vecumdienās var būt par 100 000 eiro mazāks nekā, izvēloties vecumam piemērotu ieguldījumu stratēģiju.

Arnolds Čulkstēns norāda: “Plāna piemērotība ir tikpat būtiska kā pats uzkrājums. Pat nelielas atšķirības stratēģijā vairāku desmitgažu laikā pārvēršas lielos skaitļos. Vienlaikus svarīgi veidot papildu uzkrājumus, kas var palīdzēt pietuvoties 60–70% ienākumu aizvietojamībai, izmantojot, piemēram, pensiju 3. līmeni vai mūsdienīgus digitālos risinājumus, kā SEB Nākamās paaudzes pensiju.”