Trūkst iespēju veidot uzkrājumus

Ekonomists Pēteris Strautiņš pauž, ka iedzīvotāju iespējas veidot uzkrājumus nereti ierobežo ne tikai dzīves sadārdzinājums, bet arī tas, ka tie ne vienmēr tiek uzskatīti par prioritāti.

34 % Latvijas iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā labu, spēj segt ikdienas izdevumus un reizēm arī veidot uzkrājumus, savukārt tikai pavisam maza daļa – 6 % – savu situāciju raksturo kā ļoti labu – var atļauties visu nepieciešamo un regulāri veidot uzkrājumus. Vienlaikus aptauja parāda, ka daļai sabiedrības finansiālā situācija joprojām ir sarežģīta. Proti, 11 % iedzīvotāju savu finansiālo stāvokli vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Šai iedzīvotāju grupai ikdienā ir grūtības segt pamatizdevumus un daļai regulāri jāaizņemas, lai nodrošinātu ikdienas vajadzības.

Demogrāfiski vispozitīvāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji 40-49 gadu vecumā – šajā grupā līdz pat 45 % respondentu norāda, ka viņu finanšu stāvoklis ir labs vai ļoti labs. Šī vecuma grupa bieži raksturojama ar stabilu nodarbinātību, augstākiem ienākumiem un lielāku profesionālo pieredzi, kas kopumā var veicināt pozitīvāku pašvērtējumu. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem savu finansiālo situāciju pārsvarā raksturo kā “apmierinošu” – šādu atbildi sniedz aptuveni puse aptaujāto.

Vienlaikus iedzīvotāju finansiālais vērtējums ir atkarīgs arī no dzīvesvietas. Vispārliecinātākie par savu finanšu situāciju ir Rīgas reģiona iedzīvotāji, kur gandrīz puse savu finanšu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Savukārt vismazāk pārliecinātākie ir Latgales iedzīvotāji, kur tikai 28 % savu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Arī bruto darba samaksas rādītāji par pilnas slodzes darbu liecina, ka vislielākā vidējā bruto darba samaksa ir Rīgas reģionā – 1980 eiro, savukārt viszemākā Latgalē (1317 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa ir tieši starp šiem reģioniem – 34 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ja aptaujas rezultātus skatāmies iedzīvotāju ienākumu griezumā, tad iedzīvotāji, kuri saņem algu, sākot no 1251 eiro, savu finanšu situāciju biežāk vērtē kā labu vai ļoti labu. Turklāt starp sievietēm un vīriešiem būtisku atšķirību nav.

Raugoties uz algu situāciju, kā norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, cilvēki šobrīd pelna vairāk nekā pērn – izrietot no CSP datiem, 2025. gada pirmajā pusgadā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1342 eiro un gada laikā pieauga par 11 %, nodrošinot 7 % reālu pieaugumu. Sagaidāms, ka algu kāpums turpināsies arī nākamgad. Tajā pašā laikā daļa iedzīvotāju palielina savus uzkrājumus – tie sasnieguši 12,5 miljardus eiro, liecina Latvijas bankas dati.

“ Algas tiešām aug, un daļai sabiedrības aug arī uzkrājumi. Tajā pašā laikā aug arī atsevišķi izdevumi, kas var ietekmēt iedzīvotāju iespējas uzkrāt vai uzkrāt tik daudz, cik patiesībā gribētos. Dati par mājsaimniecību noguldījumu dinamiku liecina, ka uzkrājumu apjoms svārstās sezonāli, piemēram, decembrī uzkrājumi palielinās, kas varētu būt saistīts ar prēmiju saņemšanu, tam seko kritums janvārī. Tomēr kopumā šīs svārstības vairāk atspoguļo iedzīvotāju tērēšanas paradumus, nevis būtiskus finansiālos šķēršļus uzkrājumu veidošanai vai tiešu ietekmi no apkures sezonas sākšanās rudenī un ziemā. Lai gan daļai šis laiks var kļūt par apgrūtinājumu, interesanti, ka apkures sezonā uzkrājumos var būt redzams pat pieaugums. Šogad nozīmīgs izdevumu kāpuma virzītājs ir bijušas cenas, piemēram, pārtika, taču strauji aug arī pakalpojumu cenas, kas lielā mērā ir pašu iedzīvotāju ienākumu pieauguma efekts,” skaidro P. Strautiņš.

Raugoties Eurostat datos, 45 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nespētu segt neparedzētus izdevumus, kas kopumā sakrīt ar to iedzīvotāju skaitu, kas aptaujā savu finanšu situāciju vērtē kā apmierinošu. Kā norāda P. Strautiņš, šāda situācija nav spoža, tomēr ir vērojamas arī pozitīvas tendences – šo iedzīvotāju daļa pamazām sarūk. Arī Eiropas Komisijas aptauja par patērētāju noskaņojumu iezīmē tendenci, ka Latvijas iedzīvotāju iespēja uzkrāt nākamajos 12 mēnešos ir vēsturiski augstākajā līmenī.

“ Iedzīvotājiem līdzās citiem paradumiem par prioritāti vajadzētu mēģināt likt arī uzkrājumu veidošanu ne tikai neparedzētiem gadījumiem, bet ilgtermiņā, jo finansiālā drošība ir liela vērtība un tikpat svarīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa kā jebkurš cits labklājības elements. Šādu “drošību” var nopirkt, atsakoties no nereti impulsīviem, nepārdomātiem pirkumiem. Mums jāmācās izvēlēties tas, kas patiesi stiprina mūsu drošības sajūtu nākotnē,” atzīst ekonomists.