Latvenergo koncerna peļņa samazinājusies par 37%

2025. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvenergo koncernā ir saražotas 3,5 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas – par 15 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, un kopumā tie ir 24 % no visas izstrādes Baltijas valstīs. To ietekmēja zemāka Daugavas HES izstrāde – tā ir samazinājusies par 20 % un ir 2,2 TWh. Savukārt Latvenergo termoelektrostacijās (TEC) saražota 1,1 TWh elektroenerģijas jeb par 14 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. AS Latvenergo TEC darbība tiek pielāgota elektroenerģijas tirgus apstākļiem un siltumenerģijas pieprasījumam.

Lai arī pārskata periodā Baltijā novērots elektrības un dabasgāzes patēriņa kritums, Elektrum klientiem Baltijā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms kopumā ir pieaudzis par 5 %. Mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoms ir 4,6 TWh, bet dabasgāzes – 1,1 TWh. Abās tirdzniecības jomās ir audzis arī klientu skaits – attiecīgi par 3 % un 17 %. Šajā periodā koncerns ir spēcīgās eksporta pozīcijās stratēģiski svarīgajos mājsaimniecību un mazo uzņēmumu segmentos, ārpus Latvijas pārdodot jau teju pusi no mazumtirdzniecībā realizētās elektroenerģijas jeb 2,1 TWh.

Samazinoties Daugavas HES izstrādei un enerģijas pārdošanas cenām, koncerna ieņēmumi ir par 11 % mazāki jeb 1 160,2 milj. EUR, EBITDA ir par 28 % mazāka nekā attiecīgajā periodā pērn un ir 350,2 milj. EUR, bet peļņa samazinājusies par 37 % un ir 163,9 milj. EUR.

2025. gadā jaudīgs sākums koncerna jaunajās AER ražotnēs – saules un vēja parkos. Pārskata periodā tajās saražots teju četras reizes vairāk enerģijas nekā pērn jeb 144 GWh. Šī izaugsme tuvākajos gados turpināsies, jo pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna ražošanas portfelī ir 374 MW jaunu AER jaudu, bet projektēšanas un būvniecības stadijā – 770 MW, kopā veidojot jau 1 144 MW lielu portfeli, ko papildina pieci bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmu (BESS) projekti ar 108 MWh ietilpību. Audzējot Baltijas valstīs konkurētspējīgāko elektroenerģijas ražošanas portfeli, Latvenergo ir sasniedzis līdz šim lielākās investīcijas deviņu mēnešu periodā – tie ir 614 milj. EUR, kas ir par 90 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Aptuveni ¾ jeb 447 milj. EUR ieguldīti jaunās SES un VES. Lielākie projekti ir Aizputes SES (265 MW) un trīs VES projekti: Laflora Energy (109 MW), Pienava Wind (147 MW) un Telši ( Telšiai ) (124 MW) Lietuvā. Pārskata periodā notikusi Baltijā augstāko un Latvijā efektīvāko vēja turbīnu montāža Laflora Energy vēja parkā.

2025. gada pirmajos deviņos mēnešos Elektrum Drive uzlādes tīkls ir izaudzis līdz 1 001 pieslēgvietai, kurās veiktas vairāk nekā 118 000 uzlādes 2 570 MWh apmērā.

Atbalstot eksakto izglītību sadarbībā ar Iespējamā misija, 28 skolas Latvijā saņems Latvenergo finansējumu fizikas kabinetu aprīkojumam, šim mērķim kopumā novirzot 360 tūkst. EUR.

Pārskata periodā AS Latvenergo un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs noslēdza saprašanās memorandu ar Telia Company AB, kas paredz iespēju izvērtēt tai piederošo uzņēmumu SIA Tet un SIA Latvijas Mobilais telefons kapitāldaļu iegādi.

Savukārt pēc pārskata perioda beigām, 2025. gada oktobrī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's apstiprināja AS Latvenergo kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, kas ir nemainīgs kopš 2015. gada. 13. novembrī AS Latvenergo veica pirmo Eiropas zaļo obligāciju emisiju 400 milj. EUR apmērā vidēja termiņa eiroobligāciju programmas ietvaros. Kopējais investoru pieprasījums pirms galīgās cenas noteikšanas pārsniedza mērķa apjomu 5,5 reizes un tādējādi sasniedza 2,2 mljrd. EUR.

Latvenergo koncerna 2025. gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati tiks publicēti 2026. gada 27. februārī.