Valsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro

Pārskatot nākamā gada budžetu, Valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu, un tas papildina kopējo konsolidāciju. Valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski – attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiek samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā par 296,1 miljonu eiro. Tādējādi kopā izdevumu samazinājums šajos trīs gados veido plānoto 844,1 miljonu eiro, kas ir novirzīti valdības noteikto prioritāšu finansēšanai.

Par 2026. gada galvenajām prioritātēm noteikta valsts drošība, veselība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, šīm jomām paredzot papildu aptuveni 700 miljonus eiro.

Valsts drošības stiprināšanai nākamgad plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, kas ietver ieguldījumus militārajās spējās, iekšējā drošībā un kiberdrošībā, ekipējuma un tehnikas iegādē, karavīru un zemessargu apmācībā, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvē, kā arī aizsardzības industrijas attīstībā un atbalstā pierobežas pašvaldībām.

Savukārt papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī stiprinātu veselības aprūpi. Līdz 600 eiro no līdzšinējā 421,17 eiro nākamgad paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, un bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējā 171 eiro mēnesī pieaugs līdz 298 eiro. Palielināt plānots arī atbalstu aizbildņiem un adoptētājiem, tostarp atlīdzību aizbildņiem – no līdzšinējiem 54,07 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī, un vienreizējo atlīdzību par bērna adopciju – no līdzšinējiem 1422,87 eiro līdz 2433 eiro. No valsts budžeta sociāli apdrošināt paredzēts bērnu aizbildņus, kuri nestrādā.

Veselības jomā papildu līdzekļi paredzēti, lai paplašinātu valsts apmaksātos ambulatoros un stacionāros pakalpojumus un uzlabotu zāļu pieejamību. Tiks paplašinātas kompensējamo medikamentu iespējas, ieviesta farmaceita pakalpojuma maksas kompensācija recepšu zālēm līdz 10 eiro, kā arī 1. grupas invalīdi tiks atbrīvoti no šīs maksas. Tāpat finansējums paredzēts mātes un bērna veselības aprūpei un ģimenes plānošanas pakalpojumiem, agrīnai diagnostikai un ārstēšanai, kā arī paliatīvās aprūpes pieejamības paplašināšanai, tostarp nodrošinot aprūpi pacienta dzīvesvietā. Papildus paredzēts arī stiprināt lauku ģimenes ārstu darbu.

Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums paredzēts arī izglītības jomai. Papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā plānoti jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa Programma skolā ieviešanai, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.

Tāpat nākamā gada valsts budžeta projektā ir paredzēts papildu atbalsts citiem pasākumiem, tostarp atbalsts paredzēts arī lauksaimniekiem, lai veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem. Papildu finansējums arī plānots, lai skolās nodrošinātu veselīgas maltītes no vietējiem produktiem.

Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, nākamgad plānots par 40 eiro palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, sasniedzot 550 eiro mēnesī. Savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Par budžeta projektu galīgajā lasījumā Saeima plāno sākt lemt 3. decembrī.