Latvija nostiprina pozīcijas stratēģisko investīciju projektos

Zināšanai pieņemti vairāki ziņojumi par aizsardzības nozares investīciju projektiem – SIA Valsts aizsardzības korporācija atskaitījās par Rheinmetall projekta progresu, bet Aizsardzības ministrija - par Diehl Defence projektu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvija šobrīd sper ļoti būtisku soli savas digitālās un ekonomiskās drošības stiprināšanā. Iesaistīšanās Ziemeļeiropas konsorcijā mākslīgā intelekta datu centra izveidei ir vairāk nekā tehnoloģisks projekts - tas ir stratēģisks lēmums, kas nostiprinās mūsu valsts pozīcijas Eiropas tehnoloģiju telpā, veicinās investīciju piesaisti un radīs jaunu izaugsmes platformu uzņēmējiem. Līdztekus tam mēs virzām uz priekšu arī nozīmīgus aizsardzības un duālā lietojuma projektus, kas stiprina Latvijas noturību un paaugstina vietējās industrijas kapacitāti. Šie projekti apliecina, ka Latvija ir uzticams partneris lielu, starptautisku investīciju īstenošanā.”

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore: “Latvijas stratēģisko investīciju portfelis šobrīd piedzīvo straujāko izaugsmi pēdējo gadu laikā. Mākslīgā intelekta datu centra iniciatīva kopā ar DataCrunch Oy un NOKIA ir ne tikai tehnoloģisks lēciens, bet arī skaidrs signāls starptautiskajiem investoriem, ka Latvija spēj īstenot sarežģītus, kapitālintensīvus un Eiropas mēroga projektus. LIAA koordinēs visu procesa gaitu, nodrošinot, ka Latvija izmanto šo iespēju, stiprinot digitālo infrastruktūru, eksportspēju un veidojot jaunas, augstas pievienotās vērtības darba vietas.”

Sēdē EM ziņoja par aktuālo situāciju un virzītajiem grozījumiem “zaļā koridora” regulējuma pilnveidošanai. EM ir izstrādājusi priekšlikumus komersantu kvalifikācijas kritēriju izmaiņām, lai nodrošinātu, ka “zaļā koridora” priekšrocības tiek sniegtas mērķtiecīgi, sasniedzot regulējuma mērķa grupas, kā arī sekmējot lietderīgāku publisko pakalpojumu sniedzēju resursu izmantošanu. Paredzēts, ka tiks paaugstināts eksporta apjoma slieksnis no 5 miljoniem uz 10 miljoniem eiro, bet no kvalificēšanās kritērijiem tiks svītrots iepriekš veikto ieguldījumu kritērijs.

Publisku prioritāru pakalpojumu saņemšanai turpmāk varēs kvalificēties komersanti ar plānotiem projektiem ES stratēģiskajās jomās. Tiks saglabāts “zaļā koridora” regulējums attiecībā uz prioritārajiem projektiem un militārās ražošanas jomas projektiem. Ja prioritāri apkalpojamo projektu pieteikumu īpatsvars pārsniegs 30% no kopējā pieteikumu skaita, prioritāte tiks piešķirta militārās ražošanas jomas projektiem un projektiem atbilstoši investīciju apjomam. Tādējādi sagaidāms, ka turpmāk samazināsies prioritārajā kārtībā apkalpojamo komersantu skaits un noslodze tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kuras ir prioritāro publisko pakalpojumu sniedzēji komersantiem. Grozījumi “zaļā koridora” regulējuma pilnveidošanai vēl ir saskaņošanas procesā pirms iesniegšanas izskatīšanai valdībā.

Tāpat zināšanai tika pieņemts Satiksmes ministrijas ziņojums par sadarbību ar Škoda Group Baltijas reģionālā tehniskās apkopes centra izveidei Latvijā, kā arī ziņojums par riska dalīšanas un mārketinga atbalsta programmām Latvijas aviācijas savienojamības uzlabošanai.