Jau gadiem var runāt par tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājienu, kas arvien kož nost tirgus daļas kumosu tiem, kas piedāvā cilvēku naudu pārvaldīt ar aktīvu vērtspapīru izvēlēšanos. Patiesībā gan izskatās, ka šī “pasīvā” naudas menedžēšanas industrija kļūst arvien mazāk “pasīva”. Un spēji.
Kādā klasiskā izpratnē pasīvā ieguldīšana nozīmē sekošanu vērtspapīru indeksam, piemēram, ar biržā tirgotā fonda starpniecību, kam tad parasti vajadzētu kopēt kopējo tirgu vai vismaz pietiekami plašu tā daļu. Doma ir pie nenovērtējama (par samaksāto cenu) diversifikācijas labuma iegūt aptuveni to pašu, ko atnes kopējais tirgus, un izvairīties no kādu aktīvo izvēļu potenciālajiem strupceļiem (bieži arī pie augstākām izmaksām).
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pensiju temats daudziem ir skaudrs, turklāt jaunāka gadagājuma cilvēkiem – maz aktuāls un šķietami sarežģīts. Drūmā aina ar Latvijas iedzīvotāju (ne)krāšanas paradumiem, sabiedrības novecošanu un faktu, ka šobrīd trešdaļa Baltijas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam, ir jāmaina, taču tas prasa arī katra nākotnes pensionāra iesaisti un rīcību jau šodien. Nereti paradumu maiņai ceļā stājas pašu aizspriedumi un dažādi mīti. Bet vai tajos ir arī kāds patiesības grauds?