Lindas jautājums: Kā saprast, cik ļoti akciju vērtība kāps vai kritīs?
Pieļauju, ka virsrakstā esošais jautājums ir viens no tiem, uz kuriem, zinot atbildi, katrs investors veikli vien varētu kļūt bagāts, vai ne? Tomēr skaidrs arī, ka pamata atbildes uz to ir zināmas.
Kāds Investoru Kluba lasītājs man atrakstīja aicinājumu meklēt atbildi uz viņa jautājumu: “Ir brīži kad dažādu notikumu vai darbību rezultātā akciju vērtība pieaug vai nokrītas. Kā saprast, cik augstu akciju vērtība kāps un cik zemu tā varētu nokrist?”
Ir cilvēki, kuri cenšas nopelnīt ātri, uz īstermiņa svārstību rēķina, taču lielākā daļa tomēr domā ilgtermiņā, veicot ieguldījumus, no kuriem gūt labumu nākotnē. Kādus principus būtu vēlams ņemt vērā, ieguldot ilgtermiņā?
Tas zināms katram – ja investējam ilgtermiņā, tad nav vēlams “raustīties” un pieņemt lēmumus brīžos, kad, piemēram, portfelī ir daudz sarkanās krāsas. Bet ir taču brīži, kad, visticamāk, ir tomēr jārīkojas krasi un nekavējoties.
Mākslīgais intelekts mūsu visu ikdienā kļūst arvien klātesošāks, ar tā palīdzību daudzas lietas varam paveikt ātrāk un dažkārt arī efektīvāk. Izskan apgalvojumi, ka, pateicoties mākslīgajam intelektam, nākotnē daudzas profesijas izmirs.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.