Lindas jautājums: Kurš ir tas brīdis, kad akcijas vairs nevajag turēt, tās nekavējoties jāpārdod?

Mākslīgais intelekts mūsu visu ikdienā kļūst arvien klātesošāks, ar tā palīdzību daudzas lietas varam paveikt ātrāk un dažkārt arī efektīvāk. Izskan apgalvojumi, ka, pateicoties mākslīgajam intelektam, nākotnē daudzas profesijas izmirs.

Skaidrs, ka allaž baudpilnāk ir apēst pašam veselu saldējumu, nekā dot kādam citam no tā nokosties. Līdzīgi arī investējot - nekad jau nealkstam ar kādu dalīties nopelnītajā, maksāt procentus, bet lielākoties no tā neizbēgt.

Esmu žurnāliste un redaktore. Pavisam parasts cilvēks. Vēl pirms pāris gadiem, runājot ar paziņām, kam pieder kādu uzņēmumu akcijas, es, šķiet, klausījos ar apbrīnu un “muti vaļā”. Tā, it kā ieskatītos pasaulē, kas man ir nekad nesasniedzama un pilnīgi nereāla.

Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.