Lindas jautājums: Kā tikt vaļā no fondiem ar ieguldījumiem Krievijā?

Šonedēļ aizdomājos par pasīvajām investīcijām. Kas tad tās īsti ir? Kā tās darbojas? Un vai ar tām iespējams labi nopelnīt?

Ir cilvēki, kuri cenšas nopelnīt ātri, uz īstermiņa svārstību rēķina, taču lielākā daļa tomēr domā ilgtermiņā, veicot ieguldījumus, no kuriem gūt labumu nākotnē. Kādus principus būtu vēlams ņemt vērā, ieguldot ilgtermiņā?

Tas zināms katram – ja investējam ilgtermiņā, tad nav vēlams “raustīties” un pieņemt lēmumus brīžos, kad, piemēram, portfelī ir daudz sarkanās krāsas. Bet ir taču brīži, kad, visticamāk, ir tomēr jārīkojas krasi un nekavējoties.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?