Publicēts jaunākais Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes Pārskats

Pozitīvas neitrālas pretcikliskās kapitāla rezerves (countercyclical capital buffer; turpmāk – CCyB) pieejas ietvarosieviestā CCyB bāzes norma 1 % apmērā papildus stiprina banku noturību. Pieaugušās ārējās nenoteiktības apstākļos tas ir īpaši svarīgi.

Uz aizņēmējiem vērstie instrumenti turpina veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu kreditēšanas standartu ievērošanu.

LatvijasBanka 2025. gadā pārskatīja un vienkāršoja analītiskoietvaru sistēmiski nozīmīgo iestāžu (t. s. citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu (other systemically important institutions; turpmāk – O‑SII)) identificēšanai un O‑SII kapitāla rezervju normu aprēķinam. Tāpēc O‑SII skaitssaruka no piecām līdz trim iestādēm. Pārskatītais ietvars ir atbilstošāks Latvijas finanšu sektora specifikai un no uzraudzības viedokļa samērīgāks.

Zemākas procentu likmes, labāka aizņēmēju finansiālā situācija un lielāka banku motivācija izsniegt aizdevumus būtiski iekustināja iekšzemes kreditēšanu, un iepriekš ilgstoši nepietiekamais kreditēšanas atbalsts investīcijām sācis palielināties.Vienlaikus banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecībaaizvien saglabājas zema. Turklāt investīcijas un kreditēšanu turpina ierobežot vairāki strukturāli uzņēmējdarbības vides faktori, t. sk. ēnu ekonomika, cilvēkkapitāla pieejamība unfinanšu kapitāla tirgus.

Straujāka mājokļu kreditēšana sekmēja mājokļu tirgus aktivitāti un vienlaikus veicināja arī jaunu nekustamā īpašuma projektu attīstību. Banku finansēto mājokļu pirkuma darījumu īpatsvars 2025. gadā sasniedza augstāko līmeni pēdējo septiņu gadu laikā. Sarūkoša piedāvājuma apstākļos mājokļu cenas ir sākušas augt straujāk, un tas palēnināja topieejamības uzlabošanos, taču mājokļu cenu kāpums kopumā ir mērens.

Nekustamā īpašuma nozares maksātnespējas riski kopumā turpināja mazināties, un komerciālo nekustamo īpašumu tirgus sākapakāpeniski stabilizēties. Tomēr biroja telpu segmentājoprojām vērojama piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība, unnomnieku pārcelšanās uz jaunākiem birojiem veicina tirgus polarizāciju, kā arī ietekmē telpu aizpildījuma rādītājus. Ilgtspējīgākai nekustamā īpašuma tirgus attīstībai un kvalitatīva un pieejama dzīvojamā fonda veicināšanai ir svarīgi būtiski kāpināt ēku renovācijas tempu, t. sk. veikt apjomīgas investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā.

Latvijasaizņēmēju maksātspēja un noturība kopumā saglabājās labā līmenī. Mājsaimniecību parāda maksājumu disciplīna ir ļoti laba. Uzņēmumu sektorā kredītu kvalitāte nedaudzpasliktinājās jau 2025. gada nogalē, galvenokārtrealizējoties iepriekšējā "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" minētajam pārskatīto kredītu kvalitātes pasliktināšanās riskam, taču kredītu kvalitātes pasliktinājums skāra šauru uzņēmumu loku. Tomēr energoresursu un darbaspēka izmaksu pieaugums, kā arī finanšu tirgos iecenotais EURIBOR kāpums turpmāk radīs lejupvērstu spiedienu uz uzņēmumu rentabilitāti un parāda apkalpošanas spēju.

Latvijā tiek īstenota skaidra un finanšu stabilitātes veicināšanai ļotibūtiska apņemšanās stiprināt valsts aizsardzības spējas. Būtiskāka valsts izdevumu atdeves palielināšana, kasnepieciešama finansējuma nodrošināšanai aizsardzības un citiemvalsts prioritārajiem izdevumiem, tomēr kavējas, un vienlaikusaug valsts parāda līmenis. Attiecīgi aug riski, ka fiskālajā,t. sk. nodokļu, politikā notiks straujas pārmaiņas, kurasvar negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības un investīciju vidi, kāarī to prognozējamību. Būtiskākas valsts izdevumu atdeves palielināšanas aizture akumulē straujo fiskālās politikas, t. sk. nodokļu politikas, pārmaiņu risku nākotnē un radasistēmisku ievainojamību. To pastiprina globālās nenoteiktībasun ģeopolitisko šoku dēļ palēnināta ekonomiskā izaugsme Latvijā.