FRS varētu līdz maijam nesamazināt likmes, jo inflācija palielinās
Tiek uzskatīts, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) aiztur jebkādu procentu likmju samazināšanu vismaz līdz nākamā gada maijam, jo valdības otrdienas ziņojums liecina, ka patēriņa cenas novembrī atkal negaidīti pieauga.
Fjūčeri, kas saistīti ar FRS politikas likmi, tagad atspoguļo nostāju, ka ASV Centrālā banka maijā varētu pazemināt likmi līdz 5–5.25%, kam vēlāk varētu sekot vēl samazinājumi, vēsta Reuters.
Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos novembrī nomainījās klimats. Ja Latvijai novembris atnesa sniegu un mīnusus, tad ASV un Rietumeiropas akciju mijēju galvas šajā paša laikā pamatīgi uzkarsa. Gandrīz neaptverami pagriezieni arī etalona obligāciju tirgū, kur cenu izmaiņu ziņā novembris šiem vērtspapīriem bijis pats veiksmīgākais beidzamajos 40 gados.
ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) priekšsēdētājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) pagājušās nedēļas noslēgumā pievīla tirgus cerības uz agresīvu procentu likmju samazināšanu, norādot, ka ir pāragri ziņot par uzvaru cīņā ar inflāciju.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, oktobra patēriņa cenu indekss ASV gada griezumā palielinājies par 3.2%, kas ir kritums no 3.7%, ko varēja novērot septembrī. Pamatinflācijas pieaugums pagājušajā mēnesī bija lēnākais kopš 2021. gada septembra. Lielākais iemesls tam ir enerģijas cenu kritums.
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.