FRS varētu līdz maijam nesamazināt likmes, jo inflācija palielinās
Tiek uzskatīts, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) aiztur jebkādu procentu likmju samazināšanu vismaz līdz nākamā gada maijam, jo valdības otrdienas ziņojums liecina, ka patēriņa cenas novembrī atkal negaidīti pieauga.
Fjūčeri, kas saistīti ar FRS politikas likmi, tagad atspoguļo nostāju, ka ASV Centrālā banka maijā varētu pazemināt likmi līdz 5–5.25%, kam vēlāk varētu sekot vēl samazinājumi, vēsta Reuters.
Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos novembrī nomainījās klimats. Ja Latvijai novembris atnesa sniegu un mīnusus, tad ASV un Rietumeiropas akciju mijēju galvas šajā paša laikā pamatīgi uzkarsa. Gandrīz neaptverami pagriezieni arī etalona obligāciju tirgū, kur cenu izmaiņu ziņā novembris šiem vērtspapīriem bijis pats veiksmīgākais beidzamajos 40 gados.
ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) priekšsēdētājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) pagājušās nedēļas noslēgumā pievīla tirgus cerības uz agresīvu procentu likmju samazināšanu, norādot, ka ir pāragri ziņot par uzvaru cīņā ar inflāciju.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, oktobra patēriņa cenu indekss ASV gada griezumā palielinājies par 3.2%, kas ir kritums no 3.7%, ko varēja novērot septembrī. Pamatinflācijas pieaugums pagājušajā mēnesī bija lēnākais kopš 2021. gada septembra. Lielākais iemesls tam ir enerģijas cenu kritums.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.