Jellena cenšas nomierināt panikas pārņemto obligāciju tirgu

Pasaulē ietekmīgākajām centrālajām bankām šoreiz, šķiet, izdevies visai pārliecinoši vērtspapīru tirgus dalībnieku prātus sagrozīt tā, ka tiek gaidīts krietni ilgāks augstu procentu likmju periods. Ar šādām realitātes pārdomām finanšu tirgi iesoļo gada pēdējā ceturksnī. Lielu daļu šī gada investori kādas domas par ilgāk augstiem procentiem izvēlējas laist gar ausi. Tagad gan to īsti darīt vairs nevar. Tas var arī nozīmēt, ka visa šā gada izskaņa gan akcijām, gan arī obligācijām var izvērsties visai vāja.

Nedaudz riskantāks investors līdz šim gadam rauca pieri par obligācijām, un tas ir pamatoti, jo to procentu likmes ir bijušas tikai nedaudz labākas kā termiņnoguldījumiem. Taču šogad viss mainījās.

Var jau teikt, ka kādas kalendārās sakritības ir muļķības, un to arī patiesībā ir grūti noliegt. Tomēr pēc šī septembra atkal tapis skaidrs, ka tieši šis gada mēnesis kārtējo reizi sakritis ar jūtamāku akciju cenu sašķobīšanos. Mēneša laikā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība atkāpās aptuveni par 5% (raksta tapšanas laikā piektdienas tirdzniecības sesijas rezultāts vēl nebija zināms). Septembrī samazinājās arī Eiropas akciju cena. To kritums gan nebija tiks straujš, ko var daļēji saistīt ar faktu, ka investoru skepse pret vecā kontinenta akcijām bija aktuāla jau laciņu pirms tam. Māņticīgam būt nevajag, bet var aizdomāties, ka septembrim patiešām ir uzlikts kāds lāsts.

Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.