Latgalē mājokļu cenas saglabājas zemākās valstī

Visizteiktākā izaugsme reģionos šobrīd vērojama Kurzemē, īpaši Liepājā, kur mājokļu cenas turpina pieaugt ierobežotā piedāvājuma dēļ. Saskaņā ar nekustamo īpašumu aģentūras Latio datiem, 2025. gadā cenu pieaugums Liepājā sasniedza 6 līdz 8 %, bet kvalitatīvu īpašumu segmentā darījumu cenas nereti pārsniedza tirgus vērtējumu par 2 līdz 5 %, atsevišķos gadījumos pat par 9 %.

Turpina Jūlija Pauča: “Aktivitāte pēc nekustamā īpašuma iegādes saglabājas augsta arī Valmierā, Cēsīs, Jelgavā un Siguldā. Piemēram, Siguldā jauno projektu dzīvokļu cenas sasniegušas aptuveni 1730 eiro par kvadrātmetru, kas gada laikā ir pieaugums par 13 %. Pieprasījumu reģionālajos centros veicina arī iedzīvotāju atgriešanās no Rīgas un ārvalstīm. Šī tendence ir īpaši jūtama Cēsīs, Madonā un Limbažos, kur pieaug interese par kvalitatīvu mājokļu iegādi. Savukārt Latgale ir vienīgais Latvijas reģions, kur pēdējos gados samazinās nekustamo īpašumu darījumu skaits, līdz ar to arī mājokļu cenas tur saglabājas zemākās valstī. Divistabu sērijveida dzīvokļu cenas sludinājumos parasti ir 500 līdz 700 eiro par kvadrātmetru, kamēr citos reģionos tās bieži sasniedz 800 līdz 1000 eiro par kvadrātmetru. Piemēram, Rēzeknē vidējā cena ir aptuveni 700 eiro par kvadrātmetru, Daugavpilī - 535 eiro, kamēr Valmierā un Jelgavā attiecīgi 1075 un 1025 eiro par kvadrātmetru.”

Pēc mājokļu ekspertes novērojumiem, dronu incidenti un citi drošības riski Latvijas austrumu pierobežā pagaidām nav būtiski ietekmējuši nekustamo īpašumu tirgu Latgalē.

“Reģiona tirgus lielākoties balstās uz vietējo iedzīvotāju darījumiem, tādēļ pircēju aktivitāte saglabājas samērā stabila. Lai gan īpašumi tiešā pierobežā šobrīd nav starp pieprasītākajām izvēlēm, lielākajās reģiona pilsētās, piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē, būtiskas izmaiņas pieprasījumā vai cenu dinamikā nav novērotas. Arī bankas finansēto darījumu statistikā nav vērojamas nozīmīgas pārmaiņas pircēju aktivitātē vai pieprasījumā pēc mājokļiem Latgales reģionā. Tai pat laikā, lai investoriem rastos lielāka interese attīstīt projektus Latgalē, iespējams vietējai pašvaldībai būtu jādomā par kādiem papildus labumiem vai atvieglojumiem potenciāliem investoriem vai attīstītājiem,” uzsver Jūlija Pauča.

Ārpus Rīgas un Pierīgas par perspektīvākajiem nekustamo īpašumu attīstības centriem šobrīd uzskatāmas Valmiera, Cēsis un Liepāja, kur jau tiek īstenoti jauni dzīvojamo mājokļu projekti un saglabājas stabils pieprasījums. Tāpat vērojama pieaugoša investoru interese un pirmās attīstības aktivitātes Ventspilī. Vienlaikus viena no Latvijas būtiskākajām priekšrocībām

ilgtermiņā ir piejūras teritorijas, kurām ir ievērojams attīstības potenciāls gan dzīvojamā fonda, gan rekreācijas un tūrisma infrastruktūras attīstībā.

Turpina mājokļu eksperte: “Arī attālinātā un hibrīdā darba modeļa nostiprināšanās ir veicinājusi iedzīvotāju interesi par mājokļu iegādi ārpus galvaspilsētas. Cilvēki arvien biežāk izvērtē iespēju dzīvot reģionos, vienlaikus saglabājot darbu Rīgā. Tomēr praksē būtiska nozīme joprojām ir attālumam līdz galvaspilsētai. Piemēram, vislielāko ieguvumu no šīs tendences gūst pilsētas un novadi aptuveni 100 kilometru rādiusā ap Rīgu, kur iespējams apvienot augstāku dzīves kvalitāti ar regulāru nokļūšanu darba vietā.”