Cenu pieaugums Eiropā palēninājās, pamatinflācija pieauga
Saskaņā ar Eurostat datiem inflācija jūnijā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā palēninājās, bet galvenā inflācija bija svarīgs Eiropas Centrālās bankas procentu likmju kāpuma rādītājs.
Saskaņā ar Eurostat jaunākajām ātrajām aplēsēm cenas jūnijā Eiropas Savienībā pieauga par 6.4%, bet eirozonā – par 5.5%. Eirozonā cenas visvairāk pieauga Slovākijā (par 11.3%) un Igaunijā (par 9%), kā arī Luksemburgā (par 1%) un Beļģijā (par 1.6%). Ārpus eiro zonas cenas strauji pieauga Ungārijā (par 19.9%) un Čehijā (par 11.2%).
Enerģētikas krīze un ekonomikas lejupslīde palēnināja globālā elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu 2023. gadā, bet spēcīga atveseļošanās gaidāma jau 2024. gadā.
Vigants Lesausks, privātais investors: Pirmais pusgads bija kopumā mierīgs manā portfelī. Kopumā akciju vērtība pieaugusi 5.4%. Tas ir, neskaitot pārdotās pozīcijas, par kurām nedaudz vēlāk, kā arī saņemtās dividendes, kas arī ir aptuveni 5% no kopējā portfeļa tirgus vērtības. Šogad nebija daudz darījumu. Bet par būtiskākajiem gan izstāstīšu.
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.