Iespējams, tuvojas lielākais FRS procentu likmju kāpums beidzamo 28 gadu laikā

Centrālajai bankai šādi soļi ir reti. Dažu pēdējo desmitgažu laikā FRS ir tendence veikt nelielas likmes korekcijas.

No pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz pagājušajam gadam centrālā banka bija paaugstinājusi un samazinājusi procentu likmes kopumā 184 reizes. Šajā periodā likme tika paaugstināta par ceturtdaļu vai mazāk 55 reizes un samazināta par ceturtdaļpunktu vai mazāk 33 reizes. Tas vien veido pusi no likmju izmaiņām.

Salīdzinājumam - centrālā banka paaugstināja likmes par pusprocentpunktu vai vairāk 44 reizes, bet galvenokārt 70. gados un 80. gadu sākumā. Kopš 80. gadu sākuma tik lielas kustības notikušas tikai 12 reizes.

Augstākas likmes sadārdzina naudas aizņemšanos, kā arī mudina uzņēmumus un cilvēkus aizņemties mazāk un ietaupīt vairāk. Rezultātā ekonomikā apgrozās mazāk naudas, kas noved pie lēnākas izaugsmes un mazākas inflācijas. Stingrāki monetārie aspekti ir saistīti ar lejupslīdes risku, ja centrālā banka paaugstinās likmes pārāk daudz un pārāk strauji.

Lejupslīde var samazināt uzņēmumu ienākumus, savukārt augstākas likmes padara to nākotnes naudas plūsmas mazāk vērtīgas šodien. Tikmēr, pieaugot obligāciju peļņas likmēm, investori vairāk tiecas pārdot savas kapitāla daļas un tā vietā pāriet uz pievilcīgākiem fiksēta ienākuma aktīviem. Tas viss nozīmē, ka agresīva likmju paaugstināšana var izraisīt akciju izpārdošanu, piemēram, līdzīgu 70. gados un 80. gadu sākumā notikušajai, kad S&P 500 nokrita dziļi lāču tirgū.

Bet tas ne vienmēr tā notiek. Kad FRS no 1994. gada februāra līdz 1995. gada februārim paaugstināja procentu likmes par trīs punktiem, S&P 500 noslīdēja tikai par 8% un drīz vien atkal sasniedza rekordu. Akciju indekss faktiski bija par 27% augstāks 12 mēnešus pēc procentu likmju paaugstināšanas par trīs ceturtdaļām.

Kad likmes paaugstinās no tādiem zemiem līmeņiem kā šodien, ir mazāka iespēja, ka akcijas piedzīvos strauju izpārdošanu, jo investori nav īpaši motivēti pārvietot savu naudu obligācijās vai skaidrā naudā. Neskatoties uz nesenajiem likmju paaugstinājumiem, reālās likmes joprojām ir negatīvas straujās inflācijas dēļ. Tas nozīmē, ka ieguldījumi ar fiksētu ienākumu joprojām nav pievilcīga iespēja.