• Atpakaļ
  • menu
  • Meklēt
  • Ieiet portālā
  • Dalīties ar rakstu:

    Iespējams, tuvojas lielākais FRS procentu likmju kāpums beidzamo 28 gadu laikā

    Foto: Reuters/Scanpix

    Šobrīd akciju tirgi krīt, jo investori baidās, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstinās likmes ātrāk nekā iepriekš ticis prognozēts, tādējādi var notikt lielākais likmju pieaugums kopš 1994. gada, vēsta Barron’s.

    FRS šodien lemj par turpmāko monetārās politikas virzienu. Savukārt martā federālo fondu likmes tikušas paaugstinātas jau par ceturtdaļu procentpunkta, maijā – par puspunktu.
    Investori šīs nedēļas sanāksmē bija gaidījuši vēl vienu puspunkta pieaugumu. Taču, tā kā inflācija turpina pieaugt, pašreizējās prognozes liek uz 94% iespējamību, ka FRS rīcība būs vēl agresīvāka, paaugstinot likmi par trīs ceturtdaļām, liecina CME FedWatch informācija. Vēl pirmdienas rītā tas tika uzskatīts tikai par 30% iespējamu.
    Turklāt tirgus sagaida, ka FRS mērķa likmes līdz septembrim sasniegs vismaz no 2.25% līdz 2.5%.
    Centrālajai bankai šādi soļi ir reti. Dažu pēdējo desmitgažu laikā FRS ir tendence veikt nelielas likmes korekcijas.
    No pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz pagājušajam gadam centrālā banka bija paaugstinājusi un samazinājusi procentu likmes kopumā 184 reizes. Šajā periodā likme tika paaugstināta par ceturtdaļu vai mazāk 55 reizes un samazināta par ceturtdaļpunktu vai mazāk 33 reizes. Tas vien veido pusi no likmju izmaiņām.
    Salīdzinājumam - centrālā banka paaugstināja likmes par pusprocentpunktu vai vairāk 44 reizes, bet galvenokārt 70. gados un 80. gadu sākumā. Kopš 80. gadu sākuma tik lielas kustības notikušas tikai 12 reizes.
    Augstākas likmes sadārdzina naudas aizņemšanos, kā arī mudina uzņēmumus un cilvēkus aizņemties mazāk un ietaupīt vairāk. Rezultātā ekonomikā apgrozās mazāk naudas, kas noved pie lēnākas izaugsmes un mazākas inflācijas. Stingrāki monetārie aspekti ir saistīti ar lejupslīdes risku, ja centrālā banka paaugstinās likmes pārāk daudz un pārāk strauji.
    Lejupslīde var samazināt uzņēmumu ienākumus, savukārt augstākas likmes padara to nākotnes naudas plūsmas mazāk vērtīgas šodien. Tikmēr, pieaugot obligāciju peļņas likmēm, investori vairāk tiecas pārdot savas kapitāla daļas un tā vietā pāriet uz pievilcīgākiem fiksēta ienākuma aktīviem. Tas viss nozīmē, ka agresīva likmju paaugstināšana var izraisīt akciju izpārdošanu, piemēram, līdzīgu 70. gados un 80. gadu sākumā notikušajai, kad S&P 500 nokrita dziļi lāču tirgū.
    Bet tas ne vienmēr tā notiek. Kad FRS no 1994. gada februāra līdz 1995. gada februārim paaugstināja procentu likmes par trīs punktiem, S&P 500 noslīdēja tikai par 8% un drīz vien atkal sasniedza rekordu. Akciju indekss faktiski bija par 27% augstāks 12 mēnešus pēc procentu likmju paaugstināšanas par trīs ceturtdaļām.
    Kad likmes paaugstinās no tādiem zemiem līmeņiem kā šodien, ir mazāka iespēja, ka akcijas piedzīvos strauju izpārdošanu, jo investori nav īpaši motivēti pārvietot savu naudu obligācijās vai skaidrā naudā. Neskatoties uz nesenajiem likmju paaugstinājumiem, reālās likmes joprojām ir negatīvas straujās inflācijas dēļ. Tas nozīmē, ka ieguldījumi ar fiksētu ienākumu joprojām nav pievilcīga iespēja.
Saistītie raksti

Investors Andris ir Investoru kluba izdomāta persona. Viņa rīcībā ir 25 000 eiro reālas naudas, ko Andris sāk ieguldīt akciju tirgos 2021. gada novembrī. Andra investīciju lēmumus pieņem Investoru Kluba redakcija.

FinansuSignet
Investore Andris
MintosNasdaqEstateguru
Investoru Kluba partneri
Birža
  • Rīgas birža
  • Tallinas birža
  • Viļņas birža
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus

Cenas tiek parādītas ar 15 minūšu nokavēšanos. Salīdzinājums ar iepriekšējo dienu sākas 10.15 tirdzniecības dienas rītā.