Ko sagaidīt no savas naudas vecumdienās: kādēļ svarīgi stiprināt 2. un 3. līmeni?

Eiropas pieredze rāda – palielinoties mūža ilgumam, jārūpējas arī par papildu uzkrājumiem, lai nākotnē varētu dzīvot tā, kā gribas, uzsver Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā pavadīs gana ilgu laiku, turklāt mēs dzīvojam arvien ilgāk – tā sauktais G koeficients, kas aprēķina pensijā pavadīto laiku, liecina, ka tie vidēji varētu būt vismaz 17 gadi. Pensijas vecums Latvijā šobrīd ir 65 gadi. Par dzīvildzes palielināšanos liecina arī statistikas dati – 2024. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā sasniedza 76,4 gadus, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Vīriešiem tas bija 71,3 gadi, bet sievietēm – 81,1 gads.

Tajā pašā laikā Latvijas sabiedrība tuvākajās desmitgadēs novecos. Lai arī citur Eiropā dzimstība ir zema un tā ir problēma arī citās Rietumu un kaimiņvalstīs, Starptautiskā valūtas fonda pētījumā eksperti secinājuši, ka Latvijā tā ir īpaši pastiprināta, kā arī novērojama jauniešu emigrācija. Eksperti arī secinājuši, ka Latvijā ir pastiprināti jādomā par pensiju aizvietojamību – tas ir, cik daudz procentuāli no savas pēdējās algas saņemsim pensionējoties. Šie rādītāji uzsver, cik nozīmīgi ir aktīvi piedalīties savas pensijas “plānošanā”, tostarp izvēloties savam vecumam piemērotāko pensiju 2. līmeņa plānu.

“Starptautiskā valūtas fonda pētījums apliecina, ka šāds daudzlīmeņu pensiju modelis, kāds ir mums Latvijā, ir saglabājams un ir elastīgāks nekā viena līmeņa sistēmas. Vienlaikus, lai mazinātu nākotnes spiedienu uz valsts budžetu un nodrošinātu adekvātus ienākumus mums pašiem, būtiski stiprināt pensiju 2. un 3. līmeni – palielinot personīgās iemaksas un uzlabojot ieguldījumu atdevi ar pareizu plānu izvēli. Starptautiskie pētījumi skaidri parāda – valsts pay-as-you-go jeb nefondētā pensija nodrošinās pamatu, taču, lai saglabātu ierasto dzīves kvalitāti, svarīgi laikus un ilgtermiņā veidot arī personīgos uzkrājumus. Tas ir nākotnes jautājums,” norāda A. Krūmiņš.

Iemaksas pensiju 3. līmenī ir viena no šādām uzkrājumu alternatīvām. Lai gan liela daļa Latvijas iedzīvotāju pensijas kapitālu galvenokārt veido pensiju 2. līmenī, arvien vairāk cilvēku izvēlas to papildināt arī ar brīvprātīgajiem uzkrājumiem. Luminor dati rāda, ka vairāk nekā 30 % iedzīvotāju izmanto arī pensiju 3. līmeni, turklāt pēdējo divu gadu laikā iemaksu apjoms tajā ir pieaudzis par 30 %. Vidējā iemaksa mēnesī sasniedz aptuveni 65 eiro, un arī kopējais 3. līmeņa uzkrājums Latvijā ir palielinājies. Tas apliecina, ka sabiedrībā nostiprinās izpratne par nepieciešamību veidot papildu finanšu drošības spilvenu. Papildu motivāciju sniedz iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu līdz 25,5 % apmērā no veiktajām iemaksām.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku uzkrājumu ilgtermiņā, būtiski izvēlēties savam vecumam un mērķiem atbilstošu pensiju plānu. Tas attiecas ne tikai uz brīvprātīgajiem uzkrājumiem 3. līmenī, bet arī uz valsts fondēto pensiju, jo arī tās apmēru iedzīvotāji var ietekmēt, apzināti izvēloties piemērotāko ieguldījumu plānu un regulāri pārskatot savu izvēli dzīves garumā.