Pesimisms Eiropā, stabilitāte ASV – ekonomika virzās dažādos virzienos

Pieaugošo energoresursu cenu ietekmē maijā eirozonas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2023. gada rudens. Eirozonas PMI indekss saruka līdz 47,5 punktiem no 48,8 aprīlī, jau otro mēnesi saglabājoties pesimisma zonā. Noskaņojums īpaši pasliktinājās pakalpojumu sektorā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada sākuma, bet ražošanā, neraugoties uz kritumu, saglabājās mērens optimisms ceturto mēnesi pēc kārtas. Arī Ķīnas ekonomika otro ceturksni sākusi vājāk — rūpniecības izaugsme samazinājās līdz 4,1 % gada griezumā, taču eksports pieauga līdz 14,1 % no 2,5 %. Tikmēr ASV ražošanas izlaide aprīlī auga par 0,6 %, un ražotāju noskaņojums saglabājās pozitīvs, pat neraugoties uz energoresursu sadārdzināšanos.

Maijā eirozonas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2023. gada rudens. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu eirozonas kopējais PMI indekss noslīdēja līdz 47,5 punktiem no 48,8 punktiem aprīlī, jau otro mēnesi pēc kārtas atrodoties pesimisma zonā. Straujākais noskaņojuma kritums bija vērojams Francijā. Īpaši būtiski pasliktinājās uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā, kur PMI indekss sasniedza zemāko līmeni kopš 2021. gada sākuma, uzrādot 46,4 punktus. Arī ražošanā noskaņojums maijā mazinājās, taču nozares pārstāvji kopumā saglabāja mērenu optimismu ceturto mēnesi pēc kārtas, PMI indeksam sasniedzot 51,4 punktus. Pieprasījums pēc eirozonā saražotās produkcijas atkal saruka, un jauno pasūtījumu apjoms maijā samazinājās abos sektoros. Noskaņojumu turpināja negatīvi ietekmēt pieaugošās energoresursu cenas. Vienlaikus ražošanas sektora pārstāvji ziņoja par piegādes laiku pagarināšanos, kas mudināja uzņēmumus veidot krājumus, bažījoties par piegādes ķēžu traucējumiem un izmaksu pieaugumu. Jau piekto mēnesi pēc kārtas eirozonas uzņēmumi norādīja arī uz darbinieku skaita samazinājumu. Tikmēr patērētāju noskaņojums maijā nedaudz uzlabojās pēc krituma iepriekšējos divos mēnešos. Bloomberg aptaujātie analītiķi turpinājuši pārskatīt 2026. gada prognozes, paredzot, ka ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 0,8 %, savukārt inflācija sasniegs 2,85 %.

Tikmēr otrais ceturksnis Ķīnas ekonomikai iesācies vājāk, un rezultāti bijuši pieticīgāki, nekā gaidīts. Aprīlī rūpniecības izaugsme sabremzējās līdz 4,1 % gada griezumā no 5,7 % martā, uzrādot lēnāko pieaugumu kopš 2023. gada vidus. Izaugsme aprīlī tika reģistrēta 29 no 41 nozarēm, taču datoru un sakaru iekārtu ražošana joprojām saglabāja divciparu kāpumu. Tikmēr mazumtirdzniecības apgrozījums nominālajā izteiksmē pieauga vien par 0,2 % gada griezumā salīdzinājumā ar 1,7 % martā, kas bija vājākais rādītājs kopš 2022. gada beigām. Patērētāji atturējās no dārgāku preču iegādes — automobiļu, sadzīves tehnikas, būvmateriālu un mēbeļu tirdzniecības apjomi aprīlī piedzīvoja divciparu kritumu, mazinoties arī iepriekšējo subsīdiju ietekmei. Kredītportfelis aprīlī pieauga par 5,6 % gada griezumā, sasniedzot jaunu zemāko līmeni, turklāt mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās jau otro mēnesi pēc kārtas. Arī mājokļu tirgū saglabājās vājš aktivitātes līmenis, lai gan lielākajās pilsētās cenu dinamika stabilizējās. Pozitīvu pienesumu sniedza vienīgi eksports — tā izaugsme aprīlī paātrinājās līdz 14,1 % gada griezumā no 2,5 % martā. To veicināja gan zemāka bāze pēc pērnā gada tirdzniecības spriedzes ar ASV, gan uzņēmumu vēlme veidot krājumus, ņemot vērā iespējamu izmaksu pieaugumu ģeopolitisko risku dēļ.