Mākslīgā intelekta elpa jau ir jūtama

Šis gads Latvijas ekonomikā sākās sekmīgi, būtu ļoti jauki, ja tas tā turpinātos. To vēsta ekonomikas nozaru dati kopumā, to saka arī darbaspēka apsekojuma rezultāti. Pats svarīgākais skaitlis – šī gada 1. ceturksnī strādājošo skaits bija par 3,2 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada. Ir kritums pret pagājušā gada beigām, bet tā ir normāla sezonāla svārstība. Savukārt bezdarbs samazinājās no 7,4% pirms gada līdz 7,1%. Reģistrētā bezdarba datos izmaiņu virziens ir tas pats, tikai temps ātrāks - no 5,6% līdz 5,1%. Turpinās arī citas iepriekšējo gadu tendences darba tirgū, piemēram, straujāks par vidējo ir aktivitātes kāpums vecāko iedzīvotāju grupā, starp 55 līdz 74 gadus vecajiem nodarbinātības līmenis audzis no 50,4% līdz 51,4%.

Vai gada sākuma ieskicētais izmaiņu virziens ekonomikā turpināsies, tas ir liels jautājums. Nav šaubu, ka nelabvēlīgāka būs pirktspējas attīstība, kaut ir cerības noturēt nelielu pieaugumu. Runājot tieši par darba tirgu, ir pat ļoti ticami, ka lielu izmaiņu šogad nebūs, precīzāk, izmaiņas būs, bet līdzšinējā, algota darba veicējiem labvēlīgā virzienā. Šobrīd nešķiet, ka pasaules nemieru dēļ smagi cietīs Latvijas eksports. Tāpat nav pamata sagaidīt, ka patērētāji būs spiesti krasi ierobežot tēriņus. Ir ļoti daudz drūmas retorikas par krasu pārtikas cenu kāpumu, tajā pašā laika ir maz pierādījumu, ka tas šogad var notikt, nākamgad gan jau riski ir lielāki.

Tehnoloģiju attīstības rezultātā darba tirgi var saskarties ar pārmaiņām, uz kuru fona amatnieku darbavietu zaudēšana industriālās revolūcijas pirmsākumos var šķist nieks. Pasaule, kur cilvēks vairs nav gudrākā persona vai sistēma, vismaz darba tirgum svarīgos aspektos, vairs nevarēs palikt tāda, kā līdz šim. Kļūst ticami scenāriji, kuros darba ražīgums strauji augs plašā nozaru spektrā, bet nav pārliecības, ka tie, kas gūs labumu no šī ražīguma pieauguma, savus papildu ienākumus tērēs vai ieguldīs pietiekami, lai uzturētu augstu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību. Tie būs ļoti lieli izaicinājumi, kas būs jārisina pasaulei kopumā, atsevišķu valstu iespējas var izrādīties nepietiekamas.

Nav runa tikai par tehnoloģiju guru vīzijām un ilgtermiņa makroekonomiskajām prognozēm. Pārstāvji no nozarēm, kas ļoti lielā mērā virzījušas ekonomikas attīstību Latvijā šajā gadsimtā – IT un biznesa pakalpojumos - jau tieši runā par izaicinājumiem, kuru rada funkciju automatizācija. Piemēram, par to, ka notiek darbinieku skaita samazināšana mūsu valstī investējušo uzņēmumu un vienlaikus ārpakalpojumu pircēju mītnes zemēs, jo tur ir augstākas izmaksas, līdz ar to kaut kad pārmaiņu vilnis var sasniegt arī Rīgu. Šajā gadsimtā līdz šim noturīgi straujais intelektuālo pakalpojumu eksporta pieaugums kļuvis nevienmērīgs, tiesa, šī gada sākums izskatās cerīgi.

Pat tāds konservatīvs izdevums kā The Economist jau tieši runā par vispārējā pamatienākuma (VPI jeb UBI) nepieciešamību jau diezgan tuvā nākotnē. Tas rada jautājumu, kā šāda sistēma var tikt finansēta. Ir valstis, kas varbūt varēs pārdalīt naudu VPI no mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumiem, kaut ar grūtībām. Vai mums būs pietiekami MI radīto papildu resursu? Nav šaubu, ka MI veicinās ražīguma kāpumu, uzlabojot visdažādākos administratīvos un ražošanas procesus. Taču, vai MI Latvijai radīs pietiekamus eksporta ienākumus? Mūsu valstī nav lielu uzņēmumu, kas pildītu lāpstu tirgotāju lomu MI zelta drudzī, kas ražotu mikroprocesorus, datoru atmiņu, vai kas būtu globāli enerģētikas tehnoloģiju līderi. Ir interesantas iestrādes mākslīgā intelekta moduļu radīšanā, piemēram, Eiropas valodu tulkošanā, bet tā ir ļoti maza daļa no mūsu ekonomikas.

Vēl nesen šķita, ka svarīgākais nākotnes darba tirgus izaicinājums Latvijai ir demogrāfija. Tas joprojām ir ļoti svarīgs, bet tam ir spēcīgs konkurents.