Baltijai ir zelta raktuves, taču investīciju iespējas iet secen

Pašreizējā valdības krīze Latvijā raisa ārvalstu investoru bažas par politikas veidotāju spēju risināt kritiski svarīgus jautājumus, strādāt kā vienotai komandai un koordinēt valsts institūciju darbu.

Latvijai un Baltijas valstīm kopumā ir uzticams pamats, lai kļūtu par inovāciju līderēm noteiktās jomās. Taču abas kopienas — pētniecības institūcijas un privātais sektors — joprojām lielā mērā darbojas atrauti viena no otras. Šķēršļi sniedzas daudz tālāk par finansējuma jautājumiem. Ņemot vērā šos šķēršļus, ir grūti aptvert, cik daudz ir pazaudētu iespēju, kas varēja veicināt inovācijas, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā, ka publiskais finansējums ir viens no galvenajiem pētniecības institūciju finansēšanas avotiem, rodas vēl būtiskāks jautājums — cik daudz nodokļu maksātāju līdzekļu ir izšķērdēts?

Pēc FICIL ieskata, Latvijai un Baltijas valstīm kopumā ir pienācis laiks pacelt latiņu — pāriet no modeļa, kas koncentrējas uz noturību un stabilitāti izdzīvošanas vārdā, uz konkurētspēju, kuras pamatā ir inovācijas, elastība, vietējo resursu izmantošana un unikālu priekšrocību attīstīšana.

Pētījumā arī sniegti secinājumi par to, kā atraisīt Latvijas un Baltijas investīciju un inovāciju potenciālu, kādus ieguvumus spētu gūt no ciešākas pētniecības, attīstības un inovāciju sadarbības starp Baltijas valstīm, kā arī izcelti galvenie ārvalstu investoru un Baltijas pētnieku vēstījumi nacionālā, Baltijas un ES līmeņa politikas veidotājiem.