Kas ir autors – cilvēks vai mākslīgais intelekts?

Vēl pirms gada jautājums “Vai to uzrakstīja cilvēks vai mākslīgais intelekts?” drīzāk šķita kā spēle, taču šodien robeža vairs nav tik viegli novelkama. MI jau palīdz rakstīt tekstus, radīt attēlus, analizēt datus un gatavot pārskatus. Līdz ar tā arvien plašāku izmantošanu aktuālāks kļūst arī jautājums – vai cilvēkam ir jāzina, ka satura tapšanā izmantots mākslīgais intelekts? Īpaši būtiski tas kļūst investīciju jomā, kur līdzās MI iespējām aug arī dziļviltojumu un maldinošu investīciju piedāvājumu risks, norāda bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.

Kopš augusta atbilde uz šo jautājumu ir arī daļa no Eiropas Savienības regulējuma. Stājušās spēkā jaunas Mākslīgā intelekta akta pārredzamības prasības, kas paredz, ka noteiktos gadījumos būs jānorāda, ja saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar MI palīdzību. Prasības attiecas gan uz tehnoloģiju izstrādātājiem, gan uzņēmumiem, kas mākslīgā intelekta risinājumus izmanto savā darbā.

Ja rodas šaubas, vispirms vērts noskaidrot, vai uzņēmumu uzrauga finanšu tirgus uzraudzības iestāde, vai ir pieejama skaidra kontaktinformācija un vai uzņēmums atklāti informē par ieguldījumu riskiem. Īpaši piesardzīgi jāizturas pret solījumiem par garantētu peļņu vai iespēju ātri un viegli nopelnīt – tas bieži vien ir pirmais signāls, ka piedāvājums jāvērtē kritiski.

Svarīgi saprast, ka jaunās prasības nenozīmē, ka turpmāk būs jānorāda uz ikvienu mākslīgā intelekta izmantošanas gadījumu. Ja MI palīdz, piemēram, saīsināt tekstu vai izlabot pareizrakstības kļūdas, vairumā gadījumu nekas nemainās.

Citādi ir situācijās, kad cilvēkam var būt grūti atpazīt mākslīgā intelekta iesaisti – piemēram, saprast, vai viņš sazinās ar cilvēku vai MI, vai skatās īstu vai mākslīgā intelekta radītu video. Šādos gadījumos par MI izmantošanu būs jāinformē atklāti.

Varētu šķist, ka tā ir tikai formalitāte, taču patiesībā šīs prasības ir jautājums par uzticēšanos. Ir atšķirība, vai investīciju ieteikumu sniedz cilvēks vai to ģenerē algoritms. Tāpat nav mazsvarīgi, vai video redzam reālu cilvēku vai mākslīgā intelekta radītu viņa versiju.

Tāpēc organizācijām jau šobrīd būtu vērts pārskatīt, kur un kā to darbībā tiek izmantots mākslīgais intelekts. Turklāt jaunās prasības nav tikai rekomendējošas – par smagākajiem Mākslīgā intelekta akta pārkāpumiem naudas sods var sasniegt pat 35 miljonus eiro vai 7 % no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma pasaulē atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

Tomēr šī regulējuma būtība nav sodos. Galvenais princips ir vienkāršs – cilvēkiem ir tiesības zināt, kad viņi saskaras ar mākslīgo intelektu. Jo lielāku vietu MI ieņem mūsu ikdienā, jo svarīgāk ir saprast, kur, kā un kādam nolūkam tas tiek izmantots.