Īstenoti 209 investīciju krāpšanas gadījumi

No visiem krāpšanas mēģinājumiem 79% tikuši novērsti. Vienlaikus krāpniekiem izdevies īstenot 466 gadījumus, kuros banku klientiem kopumā izkrāpts 1 561 661 eiro.

Lielākos zaudējumus aprīlī iedzīvotājiem joprojām radījusi telefonkrāpšana. Mēneša laikā reģistrēti 211 telefonkrāpšanas gadījumi, kuros izkrāpti 985 085 eiro, savukārt finanšu iestādēm izdevies novērst 262 mēģinājumus 814 090 eiro apmērā.

CERT.LV apkopotā informācija par krāpšanas gadījumiem liecina, ka aprīlī īpaši aktīvas bija pikšķerēšanas kampaņas, kuru mērķis bija izkrāpt personas un maksājumu karšu datus. Krāpnieki izplatīja viltus paziņojumus banku un populāru pakalpojumu sniedzēju vārdā, aicinot steidzami “atjaunināt” konta vai maksājumu informāciju. Šajās shēmās tika izmantota steidzamības sajūta, draudi par konta bloķēšanu un saites uz viltus vietnēm, kas imitēja uzticamu organizāciju mājaslapas. Tāpat aprīlī fiksēti gadījumi, kuros krāpnieki, uzdodoties par kurjerpiegādes uzņēmumu vai valsts iestāžu pārstāvjiem, centās panākt, lai iedzīvotāji autentificētos ar eParakstu.

Savukārt visvairāk krāpšanas mēģinājumu aizvadītajā mēnesī novērsts investīciju krāpšanā – finanšu iestādes apturējušas 1 171 mēģinājumu 849 674 eiro apmērā. Vienlaikus īstenoti 209 investīciju krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem izkrāpti 498 852 eiro. Tas liecina, ka krāpnieki naudas izkrāpšanas nolūkos joprojām aktīvi izmanto viltotas investīciju platformas un sociālajos tīklos reklamētus solījumus par ātru peļņu.

Pēc CERT.LV novērotā, aprīlī īpaši izplatīti bija tā dēvētie dubultās apkrāpšanas gadījumi – cilvēkiem, kuri jau iepriekš cietuši no investīciju krāpšanas, tika solīta palīdzība atgūt zaudētos līdzekļus. Krāpnieki uzdevās par “konsultantiem” vai “juridiskajiem pārstāvjiem” un par šo “pakalpojumu” pieprasīja papildu maksājumus.

Cita veida krāpšanās aprīlī īstenoti 46 gadījumi, kuros izkrāpti 77 724 eiro, bet novērsti 364 mēģinājumi 262 019 eiro apmērā. Šajā kategorijā ietilpst dažādas krāpniecības shēmas, tostarp viltotas mājaslapas, viltus tirgotāji un citi gadījumi, kuros iedzīvotāji tiek psiholoģiski ietekmēti un pierunāti pārskaitīt līdzekļus krāpniekiem.

“Krāpnieki arvien izmanto cilvēku uzticēšanos, steidzina pieņemt lēmumus un mākslīgi rada satraukumu, lai panāktu vēlamo rīcību. Tāpēc iedzīvotājiem ir īpaši svarīgi lēmumus nepieņemt steigā, kritiski izvērtēt jebkuru negaidītu saziņu un nekad neievadīt bankas vai piekļuves datus saitēs, kas saņemtas e-pastā vai īsziņā,” norāda FNA padomniece Eleonora Bušmane-Zvaigzne.

Kopumā 2026. gada pirmajos četros mēnešos finanšu iestādes novērsušas 7 410 krāpšanas mēģinājumus 7 099 620 eiro apmērā, bet īstenots 1 881 gadījums, kuros iedzīvotājiem izkrāpti 5 717 676 eiro.