Izskatās, ka esam aizvirzījušies tik tālu, ka Latvijā tikts pieņemts jauns
Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums. Valdība sludina, ka viss šis pasākums paredzēts, lai mazinātu strauju degvielas cenu svārstību negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību, kā arī nodrošinātu godīgu cenas veidošanos tirgū. Realitātē tas gan pat vairāk izskatās pēc nespējas vai nevēlēšanās īsti saprast to, kā veidojas degvielas cena. Tas ir vēl viens signāls tam, ka Latvijā nodokļu ziņā kāda paredzamība ir visai nosacīta lieta. Tie ir draudīgi mājieni arī krājējiem.
Šī jaunā nodeva, lai gan te šoreiz ir būtisks cenu kontroles elements, smaržo līdzīgi banku 2024. gada virspeļņas nodoklim. Šajā gadījumā gan šķietami domāšanā no jau tā aizdomīgas vietas varētu būt noticis negatīvais progress. Ja degvielas cena uzpildes stacijās ceļas, tas ne vienmēr nozīmē, ka peļņa ļoti būtiski obligāti pieaug arī šādiem mazumtirgotājiem, kuriem vienkārši ir krietni dārgāk jāuzpērk un tad jāpārdod šādi produkti. Recesijas gadījumā (peļņa) ta pat var krietni saplakt. Turklāt, neskatoties nemaz tik dziļi, var patiešām redzēt, ka pēdējā laikā ir bijusi pamatīga disonanse starp, piemēram, naftas cenu biržā un to naftas (un tās produktu) cenu, kas tuvākajā laikā iet uz pavisam reālu fizisku piegādi. Fizisko piegāžu cena ir būtiski augstāka.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.