Ģirts Rungainis: Vēl neapzināmies, cik lielas inflācijas periodā esam

Te, manuprāt, ir daudz dažādu faktoru. Pirmkārt, es sevi neuzskatu par ekspertu, kas attiecas uz likvīdajiem akciju tirgiem. Esmu profesionāls finansists Baltijas kontekstā. Es zinu un saprotu, kur un kāda nauda ir un to, kā tā tiek investētā visa spektra biznesā. Skaidrs, ka ASV tirgus ir pats lielākais, likvīdākais, sarežģītākais un visvairāk attīstītais pasaulē. Ir arī daudz pieredzējušu speciālistu, kas šajā tirgū ir nopelnījuši lielu naudu. Uz šāda fona tas, ko cilvēki te Latvijā kopumā dara, ir mazs un ir agrīni. Līdz ar to tā spriedelēšana ir tāda: kā es to saprotu. Šī ir atruna.

Sāksim ar to, ka Amerika ir citādāka nekā visa pārējā pasaule un arī Eiropa. Amerika ir unikāla ar to, ka tā ir balstīta uz ideju – uz konstitūciju. Tā ir atšķirība no visām pārējām valstīm, kur izcelšanās vēsture ir vairāk nacionāla. Tie, kuri ir bijuši ASV un komunicējuši ar amerikāņiem, varētu būt novērojuši, ka Amerika ir galvenokārt viena parametra valsts, zeme un tauta. Un šis parametrs ir visvarenais dolārs. Respektīvi – nauda. Viss tiek mērīts naudā un visam arī mērķis, svars un jēga ir caur dolāru. Ja paskatāmies uz Eiropu, kuras civilizācijas daļa esam mēs, tad te ir daudz vairāk parametru. Tie parametri it kā arī Amerikā ir fonā. Tomēr tas skatījums caur naudu un tiekšanās nopelnīt ASV ir daudz izteiktāks nekā citur pasaulē. Eiropā cilvēki grib labi dzīvot, un ir gatavi vairāk naudu samainīt pret atpūtu un dzīves kvalitāti. Cilvēki te grib, lai tie būtu salīdzinoši vienlīdzīgi. Ir arī visādas citas lietas. Latvijā cilvēki grib dziedāt un dejot. Bet tā vēlme kļūt turīgiem... Turīgums jau ir kādēļ? Vai nu, lai investētu un kļūtu vēl turīgāks, vai, lai patērētu. Manuprāt, patēriņa vēlmes Latvijā ir salīdzinoši piezemētas, kas varbūt nav nemaz slikti. Katrā ziņā cilvēki grib tos turīguma atribūtus, bet negrib visu to, kas ir jādara, lai tur nonāktu.