- OMX Baltic0,06%314,01
- OMX Riga0,47%955,4
- OMX Tallinn0,01%2 144,26
- OMX Vilnius0,06%1 501,6
- S&P 500−0,25%7 711,76
- DOW 30−0,02%53 559,99
- Nasdaq −0,52%26 402,42
- FTSE 1000,29%10 824,26
- Nikkei 225−0,4%66 142,3
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%99,42
- OMX Baltic0,06%314,01
- OMX Riga0,47%955,4
- OMX Tallinn0,01%2 144,26
- OMX Vilnius0,06%1 501,6
- S&P 500−0,25%7 711,76
- DOW 30−0,02%53 559,99
- Nasdaq −0,52%26 402,42
- FTSE 1000,29%10 824,26
- Nikkei 225−0,4%66 142,3
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%99,42
Nauda rada stresu visā Baltijā, bet visvairāk – Igaunijā
Finanšu stress ir izplatīts visās Baltijas valstīs, taču visizteiktāk tas ir vērojams Igaunijā. Aptaujas dati liecina, ka regulāru – katru nedēļu vai pat katru dienu –stresu vai trauksmi saistībā ar naudu Igaunijā izjūt aptuveni trešdaļa iedzīvotāju (31%), kamēr Latvijā un Lietuvā tas raksturīgs mazākai cilvēku daļai (attiecīgi 23% un 21%).
Vienlaikus lielai sabiedrības daļai visās trīs valstīs finanšu stress ir nevis pastāvīgs, bet atkārtots un cieši saistīts ar konkrētām situācijām. Iedzīvotāji bieži norāda, ka satraukums par naudu parādās periodiski – piemēram, reizi mēnesī vai dažas reizes gadā.
Aptaujas rezultāti parāda arī izteiktas atšķirības dažādās sabiedrības grupās. Tā, piemēram, visās Baltijas valstīs sievietes biežāk nekā vīrieši atzīst, ka izjūt finansiālu spriedzi. Īpaši izteikts tas ir Igaunijā, kur 36% sieviešu norāda uz regulāru stresu (katru nedēļu vai katru dienu), salīdzinot ar 26% vīriešu. Latvijā regulāru stresu saistībā ar naudu piedzīvo ap 26% sieviešu un 20% vīriešu, bet Lietuvā – attiecīgi 22% sieviešu un 19% vīriešu.
Tāpat būtiska loma ir vecumam – visaugstākais stresa līmenis raksturīgs iedzīvotājiem aktīvajā dzīves posmā no 30 līdz 49 gadiem, kad vienlaikus jārisina vairāki būtiski finanšu jautājumi, piemēram, mājoklis, ģimenes izdevumi un uzkrājumi nākotnei. Savukārt jaunākajā vecuma grupā (18-29 gadi) finanšu stress biežāk ir epizodisks, bet vecāka gadagājuma grupās vērojams lielāks kontrasts – daļa cilvēku stresu nejūt gandrīz nemaz, kamēr citi to piedzīvo ļoti bieži.
“Savu lomu spēlē arī ienākumu līmenis un uzkrājumu esamība. Regulāra budžeta plānošana un pat nelieli, bet sistemātiski uzkrājumi sniedz lielāku drošības sajūtu arī tad, kad ienākumu līmenis nav augsts. Tikpat svarīgi ir apzināties savus finanšu paradumus un izvairīties no impulsīviem lēmumiem. Vienlaikus nedrīkst ignorēt arī emocionālo pusi – atklātas sarunas par naudu ģimenē, kā arī spēja pieņemt, ka pilnīga finansiāla kontrole ne vienmēr ir iespējama, var būtiski mazināt spriedzi ikdienā,” stāsta SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Saskaņā ar aptaujas datiem, iedzīvotāju, kuri vispār neizjūt stresu naudas dēļ, ir ļoti maz – īpaši Latvijā un Igaunijā (zem 10%). Lietuvā naudas dēļ stresu vispār neizjūt mazliet vairāk cilvēku – 17%. Vienlaikus reģionos finansiālais stress mēdz būt mazāk izplatīts nekā lielpilsētās, īpaši galvaspilsētās.
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Pašlaik aktuāls
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
