Sērijveida dzīvokļa cena tāda pati kā 2006. gadā. Alga - 4,5 reizes lielāka

Neskatoties uz augošo jauno projektu tirgu un vēlmi pēc svaiga, kvalitatīvi renovēta mājokļa, daudziem dzīvoklis sērijveida projektā arvien ir tas, ko var atļauties. Apskatot mājokļu cenas ilgākā laika posmā, “Latio” secina: dzīvoklis sērijveida ēkā Rīgas apkaimēs maksā tikpat, cik pirms 20 gadiem – vidēji nepilnus 1200 EUR/ m². Tomēr tas nenozīmē, ka cenas stāvējušas uz vietas. Tirgus piedzīvojis gan kāpumu, gan strauju kritumu pēc krīzes un ilgu atkopšanos un arī šobrīd cenu pieaugums dzīvokļiem sērijveida namos ir mērens. Piemēram, dzīvokļa iekštelpu platības vidējā kvadrātmetra cena apkaimēs Daugavas kreisajā krastā šā gada 3. ceturksnī pieaugusi par nepilniem 7%, salīdzinot ar gada sākumu, savukārt labā krasta apkaimēs – par aptuveni 4%. Mājokļiem sērijveida namos pilsētas centrā cenas augušas par aptuveni 2%.

Daudz būtiskākas izmaiņas skarušas vidējo neto darba samaksu, kas kopš 2006. gada pieaugusi vairāk četras ar pusi reizes – no 308 līdz 1400 EUR. Ja pirms divdesmit gadiem hipotekārā kredīta maksājums veidotu aptuveni 90% no algas, šobrīd tie ir nepilni 20%. Piemēram, par 55 kvadrātmetru dzīvokli Rīgas apkaimē ar kredītu 85% apmērā no cenas uz 30 gadiem aprēķinātais ikmēneša maksājums 2006. gadā būtu 285 EUR, bet 2026. gadā – 270 EUR.

Kā skaidro Ijevleva, pircējs, kurš plāno iegādāties īpašumu ar hipotekārā kredīta palīdzību, prioritāri vērtē iespējas segt ikmēneša maksājumu. Sērijveida mājokļiem tas ir vissasniedzamākais, kas ir viens no galvenajiem pieprasījumu veicinošiem faktoriem.

“Pircēji vispirms saprot, cik daudz katru mēnesi būs jāmaksā bankai. Garāks kredīta termiņš cilvēkam ar 1500 neto ienākumiem un 300 eiro mēneša maksājums ir pieejamāks variants, kamēr dzīvoklis jaunajā projektā pārsniedz finansiālās iespējas. Ja ienākumi ar laiku turpina augt, rodas pārliecība par šo spēju maksājumu segt ilgtermiņā, tieši tāpēc izvēli par labu dzīvoklim sērijveida ēkā nosaka praktiski apsvērumi, proti, iespēja mājokli iegādāties jau tagad,” stāsta Ijevleva. Viņa piebilst: tieši jauno projektu augstās cenas daļu pieprasījuma novirza uz sērijveida ēkām, ja pircējs ir elastīgāks pret sākotnējām ēkas, vietas un mājokļa kvalitātes prasībām ar mērķi iekļauties noteiktajā budžetā.

Vienlaikus pārdošanā esošo dzīvokļu piedāvājums nedaudz sarūk, un šādā situācijā īpašumiem ir pamats kļūt dārgākiem.

Gaida cenu pieaugumu kaimiņvalstu līmenī

Motivācija pirkt nekustamo īpašumu sērijveida ēkā saistīta arī ar vēlmi pasargāt naudu no inflācijas. Neliels dzīvoklis lietuviešu projektā vai hruščovkā daudziem šķiet saprotams ieguldījumu veids; dzīvokli iespējams izīrēt, saņemt regulārus ienākumus, ar kuriem nosegt ikmēneša kredītmaksājumu, ja tas ir nepieciešams, un vēlāk pārdot. Tādējādi pircējam saglabājas cerība gan uz ieņēmumiem no īres, gan īpašuma vērtības pieaugums ilgtermiņā.

Visvairāk piedāvājumā esošo mājokļu sērijveida namos ir tā sauktajos lietuviešu projektos (vecajos un jaunajos) – vairāk nekā 20%. Aptuveni 17% piedāvājuma sastāda t.s. ķieģeļu un paneļu hruščovkas, bet vēl tikpat mājokļu iegādei pieejami 602. sērijas ēkās. Ievērojami retāk sludinājumos parādās 103. sērija, 119. sērija un čehu projekti.