Naftas šoks satricina tirgus, bet pensiju plāni notur kursu

Plaša mēroga militārais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radīja tūlītēju ietekmi uz globālajām izejvielu plūsmām. Kuģu satiksmes faktiska apturēšana Hormūza šaurumā izraisīja strauju energoresursu cenu kāpumu. Brent naftas cenas ceturkšņa laikā pieauga par vairāk nekā 90%, radot ķēdes reakciju visā ekonomikā. Augstākas enerģijas izmaksas palielināja inflācijas riskus, vājināja patērētāju pirktspēju un lika investoriem atteikties no cerībām uz drīzu procentu likmju samazināšanu.

Papildus ģeopolitikai tirgus noskaņojumu ietekmēja arī attieksme pret mākslīga intelekta (MI) nozari. Ja vēl nesen MI bija galvenais akciju tirgus dzinējspēks, tad šī gada sākumā investori arvien biežāk uzdeva jautājumu – kuri uzņēmumi no šīm pārmaiņām var zaudēt?

Rezultātā notika izteikta rotācija – kapitāls plūda prom no tehnoloģiju un izaugsmes uzņēmumiem uz tradicionālākām un stabilākām nozarēm. Tas atspoguļojās arī indeksu sniegumā – ASV akciju tirgus ceturksni noslēdza ar kritumu ( S&P 500 -4,3% ), kamēr, piemēram, Japānas tirgus uzrādīja pozitīvu rezultātu (+3,6%). Arī Eiropas akciju tirgi saskārās ar spiedienu, ko pastiprināja enerģijas cenu kāpums, savukārt Lielbritānijas tirgus, pateicoties lielākam izejvielu uzņēmumu īpatsvaram, spēja uzrādīt pozitīvu dinamiku.

Šādos apstākļos arī pensiju 2. un 3. līmeņa plāni pēc pozitīviem rezultātiem janvārī un februārī noslēdza pirmo ceturksni ar negatīvu atdevi robežās no aptuveni -1% līdz -4%. Tomēr jāuzsver, ka šādas svārstības ir dabiska ilgtermiņa uzkrāšanas sastāvdaļa, nevis izņēmums. Ja skatāmies uz Covid-19 pandēmijas laiku vai situāciju pērn pēc Trampa paziņojuma par muitas tarifiem, kritumi finanšu tirgos bija daudz lielāki. Taču abos gadījumos tirgi atguvās dažu ceturkšņu laikā. Vēsture rāda, ka katram satricinājumam seko nākamais izaugsmes posms. Ilgtermiņā pensiju plānu rezultātus būtiski uzlabo arī izmaksu samazināšana – pēdējos gados būtiski samazinātas komisijas maksas, kas tiešā veidā palielina uzkrājuma neto ienesīgumu dalībniekiem.

Konservatīvie plāni piedzīvoja nelielas svārstības, kamēr dinamiskākie plāni uz akciju tirgu kritumu reaģēja izteiktāk. Tajā pašā laikā portfeļos esošie meža, nekustamā īpašuma un citi alternatīvie ieguldījumi nodrošināja stabilizējošu efektu.

Aktīvi pārvaldītos pensiju plānos iespējams elastīgi pielāgoties tirgus apstākļiem – pārskatīt ieguldījumu sadalījumu starp reģioniem, nozarēm un aktīvu klasēm. Tas palīdz mazināt īstermiņa svārstību ietekmi un saglabāt fokusu uz ilgtermiņa rezultātu.