Vai Latvija var atkārtot Lietuvas kolektīvās finansēšanas veiksmes stāstu?

Saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) jaunāko ziņojumu, Eiropas Savienībā 2024. gadā caur vairāk nekā 180 licencētām kolektīvās finansēšanas platformām piesaistīti vairāk nekā 4 miljardi eiro, un piecas valstis — Francija, Nīderlande, Spānija, Itālija un Lietuva — kopā nodrošina vairāk nekā 80% visa ES kolektīvās finansēšanas tirgus. Lietuva ar aptuveni 280 miljoniem eiro piesaistītā finansējuma ierindojas starp lielākajiem tirgiem Eiropā.

Platformas Latvijā jau darbojas, taču nozares eksperti uzsver, ka tālākai tirgus attīstībai būtiska būs ciešāka sadarbība ar publiskajām institūcijām. Lietuvas pieredze parāda, kā nozare var attīstīties, ja to atbalsta labvēlīga regulējuma vide un efektīva publiskā un privātā sektora sadarbība. Valsts panākumus veicinājusi gan strauja vietējo platformu attīstība, gan īpašs kolektīvās finansēšanas regulējums, kas Lietuvā ieviests jau 2017. Gadā.

“ Lietuvas kolektīvās finansēšanas tirgus neizveidojās vienā dienā. Tas prasīja vairākus gadus, lai izveidotos skaidrs regulējums, attīstītos spēcīgas vietējās platformas un pakāpeniski veidotos uzticība gan investoru vidū, gan uzraudzības institūciju līmenī,” norāda Dr. Vītauts Šenavičs (Vytautas Šenavičius), kurš vadīja Lietuvas Kolektīvās finansēšanas asociāciju laikā, kad tika veidots nacionālais regulējums.

“2017. gadā ieviestais īpašais regulējums radīja stabilu pamatu nozares attīstībai. Lai gan šī stabilā vide palīdzēja tirgum attīstīties, sākotnēji būtisks izaicinājums bija orientēties atbilstības prasībās, īpaši konkurējot ar platformām citās valstīs, kuras tajā laikā vispār nebija regulētas. Vēlāk, pieaugot investoru uzticībai un izveidojot ciešāku dialogu ar uzraudzības iestādēm, sadarbība ar publiskajām institūcijām, piemēram, ILTE, veicināja tirgus izaugsmi, apvienojot privāto investoru kapitālu ar publiskā finansējuma instrumentiem.”

Platformas, kas darbojas gan Lietuvā, gan Latvijā, šīs atšķirības izjūt arī ikdienas praksē – investoru aktivitāte un investēšanas kultūra Lietuvā šobrīd ir augstāka, taču arī Latvijā interese par pūļa finansēšanas risinājumiem pakāpeniski palielinās.

“Līdz šim valsts atbalsta instrumenti Latvijā lielā mērā bijuši orientēti uz sadarbību ar komercbankām, kas ierobežo alternatīvā finansējuma attīstību,” norāda “Capitalia” vadītājs Juris Grišins.“Lai paplašinātu uzņēmumu piekļuvi kapitālam un mazinātu atkarību no banku sektora, ir svarīgi attīstīt arī citus finansēšanas kanālus – tostarp kopfinansējuma platformas un citus alternatīvos finansētājus.”

Lietuvas pieredze rāda, ka šādu pieeju iespējams īstenot arī praksē. Tur nozīmīga loma tirgus attīstībā bijusi sadarbībai starp kolektīvās finansēšanas platformām un valsts attīstības institūciju ILTE (agrāk Invega).

Pagājušā gada rudenī lauksaimniecības kolektīvās finansēšanas platforma LANDE kļuva par oficiālu sadarbības partneri Lietuvas valsts attīstības bankai ILTE, lai kopīgi nodrošinātu finansējumu lauksaimniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem.

“Lietuvas pieredze skaidri parāda, ka sadarbība starp kolektīvās finansēšanas platformām un valsts attīstības institūcijām var būt ļoti efektīvs veids, kā paplašināt uzņēmumu piekļuvi finansējumam,” uzsver LANDE dibinātājs Ņikita Gončārs. “Sadarbība ar ILTE ļauj apvienot publisko un privāto kapitālu, piesaistot papildu investīcijas un nodrošinot finansējumu plašākam lauksaimnieku lokam. Mēs redzam, ka līdzīgs modelis varētu veiksmīgi darboties arī Latvijā, kur sadarbībā ar ALTUM kolektīvās finansēšanas platformas varētu kļūt par nozīmīgu papildinājumu uzņēmumu finansēšanas ekosistēmā.”

Lai attīstītu līdzīgu mehānismu Latvijā, investīciju platformas kopā ar Fintech Latvija asociāciju jau strādā ar publiskā sektora partneriem, tostarp ALTUM, pie risinājumiem, kas paplašinātu uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Konkrētāk – notiek darbs pie iespējamā līdzfinansēšanas mehānisma izstrādes, kas ļautu attīstības institūcijai sadarboties arī ar kolektīvās finansēšanas platformām, līdzīgi kā tas jau vairākus gadus notiek Lietuvā. Nozares pārstāvji uzsver, ka šāda pieeja varētu būt nozīmīgs solis, lai Latvijā paplašinātu alternatīvā finansējuma iespējas un veicinātu konkurenci uzņēmumu finansēšanas tirgū.

“Mēs redzam, ka šī ir ļoti nozīmīga iniciatīva, kas var palīdzēt risināt vairākus izaicinājumus nozarē kopumā,” norāda Fintech Latvija asociācijas vadītāja Tīna Lūse.“Tā veicinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus atbalstot fintech nozares un kapitāla tirgus attīstību. Valsts iesaiste šādās iniciatīvās var kalpot par nozīmīgu piemēru tirgum un palīdzēt mobilizēt arī privāto kapitālu.”