- OMX Baltic−0,27%311,75
- OMX Riga−0,24%897,93
- OMX Tallinn0,58%2 078,23
- OMX Vilnius−1,77%1 360
- S&P 5000,04%6 881,62
- DOW 30−0,15%48 904,78
- Nasdaq 0,36%22 748,86
- FTSE 100−2,52%10 508,95
- Nikkei 225−3,06%56 279,05
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,15
- EUR/RUB0,00%90,14
- OMX Baltic−0,27%311,75
- OMX Riga−0,24%897,93
- OMX Tallinn0,58%2 078,23
- OMX Vilnius−1,77%1 360
- S&P 5000,04%6 881,62
- DOW 30−0,15%48 904,78
- Nasdaq 0,36%22 748,86
- FTSE 100−2,52%10 508,95
- Nikkei 225−3,06%56 279,05
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,15
- EUR/RUB0,00%90,14
Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.
2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 27 eiro jeb 1,5 %, bet stundas samaksa par 4,9 %.
Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā bija 1346 eiro jeb 74,1 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2 %.
2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā sektorā – attiecīgi par 8,1 % un 7,0 %. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 800 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 63 eiro augstāka jeb 1 863 eiro.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma izmaiņas, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas. Minēto faktoru kopējā ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, kas tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķinos.
2025.gadā aprēķinātais darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 6,4 % jeb 956 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 8,4 tūkst. jeb 1,1 %.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 18,9 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,3 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,7 % kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 9,2 %.
Pērn noteiktās nozarēs vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo atlīdzību valstī. Starp labāk atalgotajām nozarēm bija finanšu un apdrošināšanas darbības – 3 077 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 2 861 eiro, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 2 319 eiro, enerģētika – 2 313 eiro, valsts pārvalde – 2 103 eiro, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 2 009 eiro, veselība un sociālās aprūpe – 1 841 eiro, kā arī ūdens apgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana nozare – 1 839 eiro.
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 190 eiro pirms nodokļu nomaksas.
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (11,2 %), Rīgā un Rīgas reģionā (7,6 %) un Latgalē (7,4 %).
Pašlaik aktuāls
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā un Pierīgā – 1 990 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 302 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma atšķirība saglabājās starp Rīgas un Latgales reģioniem – 34,6 %.
2025. gadā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu bija 12,27 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,9 % (2024. gadā – 11,38 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā palielinājās no 14,33 līdz 15,45 eiro jeb par 7,9 %. Šo pieaugumu noteica kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,4 %, vienlaikus nostrādāto stundu skaitam gada laikā samazinoties par 1,3 %.
Saistītie raksti
Katram laikam ir savas tradīcijas un ieradumi, arī finanšu jomā. Nu, piemēram, bija taču vēsturē pat laiki, kad nauda tika krāta zeķē, taču kas ir modē šobrīd? Kur naudu iegulda gudri uzņēmēji? Par to uz sarunu aicinājām Sabīni Veicu – Bigbank uzņēmumu norēķinu un uzkrājumu pakalpojumu komandas vadītāju.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
